Jo es izkritušo zobu ieliku glāzē ar ūdeni un to glāzi, nevis ienesu kādā citā telpā, kā biju darījusi līdz tam, bet gan aizliku sev aiz muguras, jo man bija radušās aizdomas, ka, kamēr es neredzu, iespējams, notiek kāda krāpšanās, pieaugušie nevarēja mani apčakarēt ar ziemassvētku vecīšiem un tamlīdzīgām muļķībām, es biju viltīgāka, nekā viņi, bet tad (un es to skaidri atceros), man aiz muguras notika šķindoņa, un glāzē parādījās nauda. Var jau būt, ka smadzenes ir ko sākušas putrot laika gaitā, bet, manuprāt, tā ir atmiņa, nevis iedoma.