Es negaidu, ka kāds man par šo ticēs, un var jau būt, ka jau bērnībā ar manu veselo saprātu kaut kas nebija kārtībā (galu galā mamma taču uztraucās par manu šūpošanos un sarunāšanos pašai ar sevi), bet es zinu, ka zobu feja eksistē, man tam ir pierādijums, nē, nu labi, atmiņas nav nekādi pierādījumi, es bieži izdomāju visādas lietas, par kurām man ļoti gribētos, ka tās būtu notikušas, un man tas izdodas diezgan labi, bet kāpēc lai es būtu izdomājusi zobu feju, priekš kam? Tā ir īsta atmiņa.