Pirmdiena, 1. Aug 2005, 21:13

izdzirdēts gaujas vidū  savelkoties negaisa mākoņiem (tie ir latvieši)

http://ob.2a.lv//dwnl/nosupport/Sound1.mp3
Mūzika: Sound1
 ir doma | 27 raksta

Pirmdiena, 1. Aug 2005, 22:59
[info]pelican

nu vo, puķkāpostam beigas manā vēderā. KLau, bij tā, vīkendā braucu ar laivām un galīgi piedzēros, bet pa starpai guļot uz muguras un skatoties kā debesis savelkas krampī no maza maģīša sāka skanēt šis te. Pielipa, tieši tas sākums, tā sen nebija bijis, tā, kā iemīlējusies, tā kā apsēstība, tā, ka jāapzvana puspasaule, lai noskaidrotu, "kas bij tas, kas skanēja pirms sāka gāzties ūdens no debesīm?" Nebij viegli. tagad ir. Augusts skumjš.
Iepriekšējais - Diskusija - Atbildēt

Pirmdiena, 1. Aug 2005, 23:05
[info]pelican

jā, no support.
Iepriekšējais - Atbildēt

Pirmdiena, 1. Aug 2005, 23:36
[info]arteck

tā, es, savukārt, veļu esmu izlicis un arī paēdis. tavējais man atsauc atmiņā savējo mazo pārdzīvojumu. tiesa, tas tomēr nebija tik tuvu dabai - tas bija caur autobusa stiklu. braucu uz laukiem pēc negulētām naktīm, kad tika vilkti gali priekš skatēm, un šajā nedaudz eiforiski pagurušajā stāvoklī aiz loga bija frīkains laiks. vienubrīd spīd spilgta saule, te sāk nenormāli gāzt. tomēr kulminācijas punkts bija mirklī, kad tālumā visa debess bija zili melna, bet uz zemes līdz horizontam stiepās rudzu lauks. un tas rudzu lauks bija saules apspīdēts no otras puses, kas tām vārpām lika zaigot. un tagad pats labākais - pleijerī skanēja viens kosmisks gabals un toreiz es tajos vārdos pavisam skaidri sadzirdēju "stop... smile at me... let's talk about blue sky... you and i've seen it". nu, es tev saku, tas bija kaut kas āāāāāāāāāā. man tajā mirklī gribējās raudāt un smieties, un vēlreiz raudāt un tad atkal smieties. redzi, tikai tā lielākā atšķirība mūsu gadījumos ir tā, ka es zināju, kas tas par gabalu :) Alexandroid - 000 Bluesky, ja nu kas. vienmēr, kad tagad uzlieku, uzreiz priekšā bilde ar debesīm un rudzu lauku.

vai, aizmuldējos. tomēr man gribējās arī pastāstīt, ka es tevi ļoti labi saprotu :) un tas augusts tāds, ka ir iesācies uz pārāk dīvainas nots. no rīta šņirkstēja zem ādas cietie nervu galu, kas kļuvuši pastiprināti jūtīgi. tomēr tagad jau sēžu un mierīgi malkoju dišovo vīnu. un es vēl domāju - garšos vai nē. garšo :) esmu arī home alone uz nedēļu, tas arī nedaudz priecē. vēl vairāk laika un vietas sev. tagad man to vajag.
Iepriekšējais - Diskusija - Atbildēt

Pirmdiena, 1. Aug 2005, 23:38
[info]arteck

ārprāts, es tikai tagad novērtēju kāda liela, apaļa tirgus mamma ar sarkaniem vaigiem un lielu muti esmu.
Iepriekšējais - Diskusija - Atbildēt

Pirmdiena, 1. Aug 2005, 23:48
[info]pelican

:), beidz, man ir identiski, tikai pavelc un gāzīsies laukā miljons. No sērijas ĻAUJIET TAČU MAN BEIDZOT RUNĀT. Bet jā, baigais links ar mūziku, uz vienu brīdi bij kaut kur pazudis, tagad atkal, tā, ka piepilda līdz lūpu kaktiņiem (vai cik es šovakar poētiska) un nevienas domas, kamēr skan. Bet tu runā, runā vēl._
Iepriekšējais - Diskusija - Atbildēt

Otrdiena, 2. Aug 2005, 00:00
[info]arteck

ai, takš' cik var spiest to poeto-augli. dažreiz ir tik labi vienkārši tāpat bez viltīgām prāta barjerām un aizsegtām bedrēm. tā vienkārši kā Dubultu jūra ar zināmajiem trim sēkļiem. es vēl šovakar biju baltajā kāpā, ja zini tādu. biju domājis pakratīt sirdi un nonākt pie galīgā slēdziena ar kādu diezgan svarīgu cilvēku, bet viss izvērtās otrādāk un beigās Viņa izkratīja sirdi. "baigi labi tā tomēr ar kādu izrunāt šito visu. ne ar vienu citu es tā nevaru," bija viņas pēdējie vārdi saistībā ar šo visu. bet mani pašu joprojām tirda tas savējais. nu labi, bet tas nav tā, ka nevar elpot.

es tagad uzdošu jautājumu ārpus visa šī konteksta. kā tev šķiet, kāds būtu tas mirklis un kas par vietu, kad mēs netīši satiktos? :)
Iepriekšējais - Diskusija - Atbildēt

Otrdiena, 2. Aug 2005, 00:10
[info]pelican

uzfantazēt? uz tilta, pretējās pusēs, tā, ka nevar tikt uzreiz klāt :)
Iepriekšējais - Diskusija - Atbildēt

Otrdiena, 2. Aug 2005, 00:18
[info]arteck

...stāvēt, stāvēt, tad sākt smaidīt. un pēc tam pats labākais pārts - viens it kā sāk doties uz vienu pusi, otrs uz otru, tad pirmais uz otrā pusi un otrais uz pirmā. nu, kā dažreiz notiek uz ielas nepilna metra attālumā :) un tad sākt vēl vairāk smieties. pēc tam viens attaptos pirmais un ar pirkstu rādītu vienā virzienā ar jautājošām acīm, otrs paceltu pirkstiņu tai pašā virzienā un lēni mātu ar galvu uz augšu un leju. vai arī tev tas citādāk rādās :)
Iepriekšējais - Diskusija - Atbildēt

Otrdiena, 2. Aug 2005, 00:28
[info]pelican

tad, kad tu līdz tiem pirkstiem tiki, man bija rādās, ka varētu abi parādīt uz augšu :)
Iepriekšējais - Diskusija - Atbildēt

Otrdiena, 2. Aug 2005, 00:33
[info]arteck

ā! nu tagad es parāvu galvu uz augšu un nopūšoties izdvesu:"āāāā!" vēl tikai atlika ar roku uzsists pa pieri tā, ka noplīkšķ :) nē, nē, tu esi ļoti ēterisks cilvēks šī vārda iespējami pozītīvākajā nozīmē ;) viss skaidrs. es jau šeit arī sakarā ar to tējas komentāru teikšu tā - ideja skaidra, tagad atliek realizēt :)
Iepriekšējais - Diskusija - Atbildēt

Otrdiena, 2. Aug 2005, 00:45
[info]pelican

es nevarētu, man būtu bail vienai mājās palikt. tad, kad manējie radinieki aizceļo uz kādu dīvainu vietu, es parasti pievācu pinu māju ar draugiem, un kad tiem apnīk, tad sāku vākt arī svešus cilvēkus.
Iepriekšējais - Diskusija - Atbildēt

Otrdiena, 2. Aug 2005, 00:54
[info]arteck

man arī ir bail. kāpēc es, tavuprāt, dzeru vīnu? :) vispār es pats to tikko apjēdzu. lieta tāda, ka man nav tik daudz draugu. un tie, kurus uzskatu par labiem paziņām, ir tik dažādi cilvēki, ka visi kopā laikam īsti nesaprastos. būtu stīvs vakars. un vēl tas, ka savos 16. uztaisīju mājās svinības un tad vislaik strjomiju, ka tik kaut kas nenotiek. vistrakākais bija tas, ka senču istaba vēl 3 dienas pēc tam smirdēja pēc peregara. es nepārspīlēju. tur gulēja tā vakara lielākie alkāni. to laikam varētu dēvēt par bērnības traumu jau nu gluži ne, bet par iepriekšējo pieredzi laikam un tā mani vienmēr vajā. laikam jau nedaudz paranojiski.
Iepriekšējais - Diskusija - Atbildēt

Otrdiena, 2. Aug 2005, 00:59
[info]pelican

:D normāla paranoja, man arī tāda bij. vienreiz bij tā, ka mana draudzene bij saaicinājusi kaut kādus aktierus, kurus es vispār tālāk pa koridori laist negribēju, bet viss kārtībā beigās bija, izņemot to, ka viņi izrija visu manu ledusskapi tukšu tā, ka man pēc tam nebij ko ēst. Pēdējoreiz balgāna rezultātā es aizgāju gulēt vannā un pēc tā, sapratu, ka paranoja laikam pievarēta :)
Iepriekšējais - Diskusija - Atbildēt

Otrdiena, 2. Aug 2005, 01:07
[info]arteck

labi, šobrīd esmu tādā stāvoklī, ka labprāt savā miteklī redzētu lidinamies pelikānu un citus sabiedrotos, tomēr saprotu, ka tas nav reāli. un vēl tas ir saistīts ar to, ka dzīvoklis atrodas mūžīgā remonta stadijā. es zinu, ka tas ir pastulbs komplekss, bet, vot, viņš tāds ir i vsjo.

* vai manu, galviņa griežas tomēr vairāk nekā biju iecerējis :)
Iepriekšējais - Atbildēt

Otrdiena, 2. Aug 2005, 01:03
[info]pelican

nu jā, bet par tiem dažādajiem paziņām, tā ir, tāpēc ar tādiem vaig tusiņu rīkot ārā, lai visiem ir sajūta, ka var aizbēgt. Tas atbrīvo. Daba vispār ir viena kruta medmāsa ar lielu relaksējošu šļirci.
Iepriekšējais - Diskusija - Atbildēt

Otrdiena, 2. Aug 2005, 01:10
[info]arteck

baigi čotko pateici. tomēr šajā gadījumā problēma ir tā, ka man nav šo zaļumu. man vairs nav "savas dzimtas" lauku. un variants, ka kaut kur na haļavu kaut kur sanākam un močijam man kaut kā īsti nepatīk. un tagad sagribējās tur, kur biju saulgriežos.
Iepriekšējais - Diskusija - Atbildēt

Otrdiena, 2. Aug 2005, 01:17
[info]pelican

man arī vairs nepatīk organizēt. Bet man tagad ir uzradusies Bauskas vasarnīca un nezinu kā tas nākas- tā ir pilnīga rehabilitācija, tā vieta ievelk savā vienkāršībā uz atbruņo, nezinu, kas tur pa āderēm, bet es pirmoreiz mūžā sēdēju piecas stundas un vienkārši lasīju jāņogas un upenes, lasīju un smaidīju, smaidīju un lasīju. Tad tur vēl ir tāds jumtiņš uz kura rītos spīd saulīte, var uzvilkt augšā matraci, sēdēt un..sēdēt. Tur jau tā lieta, ka es tur pat mūziku neklausos, grāmatas nelasu, nevaig nekādu informāciju, neko nevaig. Romantiskais kamīns tur arī ir.
Iepriekšējais - Diskusija - Atbildēt

Otrdiena, 2. Aug 2005, 01:29
[info]arteck

un atkal es varu piesaukt pagājušo vasaru ar to braucienu uz laukiem. nodzīvoju nedēļu, bet katru dienu strādāju. bija arī tā, ka 10h uz lauka un ravē. es gandrīz vai tā kā mantru skaitīju "ravē nezāles no dobēm, rāve nezāles no sevīm". un tas man nebija nekāds jaunums, ka laukos gribas vairāk gulēt, jo gaiss cits, bet nu toreiz es stādīju savus gulēšanas rekordus. vēl viena lieta, ko piefiksēju, ir tas, ka loģika ir daudz dzelžaināka. respektīvi, nav tik daudz cilvēku, kas ar saviem domu tīkliem caurauž tavējo, visu maisot vienā putrā. es tomēr piekrītu jēdzienam, ka doma ir enerģija.

patiešām forši, ka tev ir tāda vieta.
Iepriekšējais - Diskusija - Atbildēt

Otrdiena, 2. Aug 2005, 01:32
[info]arteck

īstenībā es gribēju teikt, ka tur ārā - laukos. ir iespējama vislabākā saskare ar sevi (baigā atklāsme, ne?). es ļoti labi sapratu, kad tajā SestDienā bija raksts par tiem cilvēkiem, kuri "izdzīvo latviešu tautasdziesmas", un stāsta par to kā skan kosmoss. nē, es pats vēl neesmu dzirdējis, bet nu jau man tas liekas pašsaprotami :)
Iepriekšējais - Diskusija - Atbildēt

Otrdiena, 2. Aug 2005, 02:24
[info]pelican

hmm, man kaut kā atkal liekas, ka domas ir nezāles. NU tās stingrās, kas kustās kā atvars pa apli, tad ir tādas gaisīgas un tad ir pats krutākais: atklāsmes- brīdis pirms domas, kad atveras vaļā jumta pārsegs. Njā, bet dažas sildoša pārliecības arī ir vajadzīgas, savādāk nevar starp cilvēkiem. labi,gulēt, gulēt, man piemēram drausmīgi patīk pārlikt sev segu pāri, tas brīdis, kad tu uzvelc segu un ieritinies- tāds interesants cilvēces pieradums (iedomājies tagad kāmi, kurš parvelk būrīti avīzes gabalu līdz pleciņam)
Iepriekšējais - Diskusija - Atbildēt

Otrdiena, 2. Aug 2005, 10:07
[info]arteck

nē, nē, tās atvarveidīgās man arī nepatīk. es gan tagad uzreiz nespēšu pateikt, kas man tāda ir, bet drošvien jau ir. ravē, ravē nezāles savā puķu dobē. un jumta pārsega atvēršanās, mmmmm. un tas labakākais, ka dažreiz tas notiek tik spontāni un brīdī, kad par to vispār nav domāts. teiksim, viendien esi par šo to domājis un nekādi netiec skaidrībā. kaut kas jau rodas, bet pašu tas neapmierina, jo jāsāk uzdot citi jautājumi. bet tad paiet kādas divas dienas, tu brauc trolejā vai kā citādi, domā par ko citu vai nedomā neko un tad pēkšņi - spuldzīte. ko lai saka, laikam tajā prāta aisberga neredzamajā daļā tas jautājums bija turpinājis riņķot un tad sūtīja singālu, ka tas takš' eļementarno!

un par to segu. ko tādu no rītiem, kad jādodas uz fabriku, ir kaitīgi lasīt, jo iztēle rada tik ļoti spilgtu bildi. pilnīgi līdz jušanas līmenim. rrrrrrr :) bet vispār es pats arī tā daru, jā. parasti segu vēl uzvelku līdz pussejai.
Iepriekšējais - Atbildēt

Otrdiena, 2. Aug 2005, 01:43
[info]arteck

labi, viss. jautrais karuselis galvā pierima, jādodas ar jāni jarānu viņa valstībā.

es atkal pārliecinājos, cik foršs sarunu biedrs tu esi. paldies, arlabunakti.
Iepriekšējais - Diskusija - Atbildēt

Otrdiena, 2. Aug 2005, 02:08
[info]pelican

es biju vannā, čuč.
Iepriekšējais - Diskusija - Atbildēt

Otrdiena, 2. Aug 2005, 09:10
[info]ob

Орнитологические нежности.
Iepriekšējais - Atbildēt