Pirmdiena, 1. Aug 2005, 21:13

izdzirdēts gaujas vidū  savelkoties negaisa mākoņiem (tie ir latvieši)

http://ob.2a.lv//dwnl/nosupport/Sound1.mp3
Mūzika: Sound1
 ir doma | 27 raksta

Otrdiena, 2. Aug 2005, 01:29
[info]arteck

un atkal es varu piesaukt pagājušo vasaru ar to braucienu uz laukiem. nodzīvoju nedēļu, bet katru dienu strādāju. bija arī tā, ka 10h uz lauka un ravē. es gandrīz vai tā kā mantru skaitīju "ravē nezāles no dobēm, rāve nezāles no sevīm". un tas man nebija nekāds jaunums, ka laukos gribas vairāk gulēt, jo gaiss cits, bet nu toreiz es stādīju savus gulēšanas rekordus. vēl viena lieta, ko piefiksēju, ir tas, ka loģika ir daudz dzelžaināka. respektīvi, nav tik daudz cilvēku, kas ar saviem domu tīkliem caurauž tavējo, visu maisot vienā putrā. es tomēr piekrītu jēdzienam, ka doma ir enerģija.

patiešām forši, ka tev ir tāda vieta.
Iepriekšējais - Diskusija - Atbildēt

Otrdiena, 2. Aug 2005, 01:32
[info]arteck

īstenībā es gribēju teikt, ka tur ārā - laukos. ir iespējama vislabākā saskare ar sevi (baigā atklāsme, ne?). es ļoti labi sapratu, kad tajā SestDienā bija raksts par tiem cilvēkiem, kuri "izdzīvo latviešu tautasdziesmas", un stāsta par to kā skan kosmoss. nē, es pats vēl neesmu dzirdējis, bet nu jau man tas liekas pašsaprotami :)
Iepriekšējais - Diskusija - Atbildēt

Otrdiena, 2. Aug 2005, 02:24
[info]pelican

hmm, man kaut kā atkal liekas, ka domas ir nezāles. NU tās stingrās, kas kustās kā atvars pa apli, tad ir tādas gaisīgas un tad ir pats krutākais: atklāsmes- brīdis pirms domas, kad atveras vaļā jumta pārsegs. Njā, bet dažas sildoša pārliecības arī ir vajadzīgas, savādāk nevar starp cilvēkiem. labi,gulēt, gulēt, man piemēram drausmīgi patīk pārlikt sev segu pāri, tas brīdis, kad tu uzvelc segu un ieritinies- tāds interesants cilvēces pieradums (iedomājies tagad kāmi, kurš parvelk būrīti avīzes gabalu līdz pleciņam)
Iepriekšējais - Diskusija - Atbildēt

Otrdiena, 2. Aug 2005, 10:07
[info]arteck

nē, nē, tās atvarveidīgās man arī nepatīk. es gan tagad uzreiz nespēšu pateikt, kas man tāda ir, bet drošvien jau ir. ravē, ravē nezāles savā puķu dobē. un jumta pārsega atvēršanās, mmmmm. un tas labakākais, ka dažreiz tas notiek tik spontāni un brīdī, kad par to vispār nav domāts. teiksim, viendien esi par šo to domājis un nekādi netiec skaidrībā. kaut kas jau rodas, bet pašu tas neapmierina, jo jāsāk uzdot citi jautājumi. bet tad paiet kādas divas dienas, tu brauc trolejā vai kā citādi, domā par ko citu vai nedomā neko un tad pēkšņi - spuldzīte. ko lai saka, laikam tajā prāta aisberga neredzamajā daļā tas jautājums bija turpinājis riņķot un tad sūtīja singālu, ka tas takš' eļementarno!

un par to segu. ko tādu no rītiem, kad jādodas uz fabriku, ir kaitīgi lasīt, jo iztēle rada tik ļoti spilgtu bildi. pilnīgi līdz jušanas līmenim. rrrrrrr :) bet vispār es pats arī tā daru, jā. parasti segu vēl uzvelku līdz pussejai.
Iepriekšējais - Atbildēt