Pirmdiena, 1. Aug 2005, 21:13

izdzirdēts gaujas vidū  savelkoties negaisa mākoņiem (tie ir latvieši)

http://ob.2a.lv//dwnl/nosupport/Sound1.mp3

Otrdiena, 2. Aug 2005, 02:24
[info]pelican

hmm, man kaut kā atkal liekas, ka domas ir nezāles. NU tās stingrās, kas kustās kā atvars pa apli, tad ir tādas gaisīgas un tad ir pats krutākais: atklāsmes- brīdis pirms domas, kad atveras vaļā jumta pārsegs. Njā, bet dažas sildoša pārliecības arī ir vajadzīgas, savādāk nevar starp cilvēkiem. labi,gulēt, gulēt, man piemēram drausmīgi patīk pārlikt sev segu pāri, tas brīdis, kad tu uzvelc segu un ieritinies- tāds interesants cilvēces pieradums (iedomājies tagad kāmi, kurš parvelk būrīti avīzes gabalu līdz pleciņam)

Otrdiena, 2. Aug 2005, 10:07
[info]arteck

nē, nē, tās atvarveidīgās man arī nepatīk. es gan tagad uzreiz nespēšu pateikt, kas man tāda ir, bet drošvien jau ir. ravē, ravē nezāles savā puķu dobē. un jumta pārsega atvēršanās, mmmmm. un tas labakākais, ka dažreiz tas notiek tik spontāni un brīdī, kad par to vispār nav domāts. teiksim, viendien esi par šo to domājis un nekādi netiec skaidrībā. kaut kas jau rodas, bet pašu tas neapmierina, jo jāsāk uzdot citi jautājumi. bet tad paiet kādas divas dienas, tu brauc trolejā vai kā citādi, domā par ko citu vai nedomā neko un tad pēkšņi - spuldzīte. ko lai saka, laikam tajā prāta aisberga neredzamajā daļā tas jautājums bija turpinājis riņķot un tad sūtīja singālu, ka tas takš' eļementarno!

un par to segu. ko tādu no rītiem, kad jādodas uz fabriku, ir kaitīgi lasīt, jo iztēle rada tik ļoti spilgtu bildi. pilnīgi līdz jušanas līmenim. rrrrrrr :) bet vispār es pats arī tā daru, jā. parasti segu vēl uzvelku līdz pussejai.