Pirmdiena, 1. Aug 2005, 21:13

izdzirdēts gaujas vidū  savelkoties negaisa mākoņiem (tie ir latvieši)

http://ob.2a.lv//dwnl/nosupport/Sound1.mp3
Mūzika: Sound1
 ir doma | 27 raksta

Otrdiena, 2. Aug 2005, 00:18
[info]arteck

...stāvēt, stāvēt, tad sākt smaidīt. un pēc tam pats labākais pārts - viens it kā sāk doties uz vienu pusi, otrs uz otru, tad pirmais uz otrā pusi un otrais uz pirmā. nu, kā dažreiz notiek uz ielas nepilna metra attālumā :) un tad sākt vēl vairāk smieties. pēc tam viens attaptos pirmais un ar pirkstu rādītu vienā virzienā ar jautājošām acīm, otrs paceltu pirkstiņu tai pašā virzienā un lēni mātu ar galvu uz augšu un leju. vai arī tev tas citādāk rādās :)
Iepriekšējais - Diskusija - Atbildēt

Otrdiena, 2. Aug 2005, 00:28
[info]pelican

tad, kad tu līdz tiem pirkstiem tiki, man bija rādās, ka varētu abi parādīt uz augšu :)
Iepriekšējais - Diskusija - Atbildēt

Otrdiena, 2. Aug 2005, 00:33
[info]arteck

ā! nu tagad es parāvu galvu uz augšu un nopūšoties izdvesu:"āāāā!" vēl tikai atlika ar roku uzsists pa pieri tā, ka noplīkšķ :) nē, nē, tu esi ļoti ēterisks cilvēks šī vārda iespējami pozītīvākajā nozīmē ;) viss skaidrs. es jau šeit arī sakarā ar to tējas komentāru teikšu tā - ideja skaidra, tagad atliek realizēt :)
Iepriekšējais - Diskusija - Atbildēt

Otrdiena, 2. Aug 2005, 00:45
[info]pelican

es nevarētu, man būtu bail vienai mājās palikt. tad, kad manējie radinieki aizceļo uz kādu dīvainu vietu, es parasti pievācu pinu māju ar draugiem, un kad tiem apnīk, tad sāku vākt arī svešus cilvēkus.
Iepriekšējais - Diskusija - Atbildēt

Otrdiena, 2. Aug 2005, 00:54
[info]arteck

man arī ir bail. kāpēc es, tavuprāt, dzeru vīnu? :) vispār es pats to tikko apjēdzu. lieta tāda, ka man nav tik daudz draugu. un tie, kurus uzskatu par labiem paziņām, ir tik dažādi cilvēki, ka visi kopā laikam īsti nesaprastos. būtu stīvs vakars. un vēl tas, ka savos 16. uztaisīju mājās svinības un tad vislaik strjomiju, ka tik kaut kas nenotiek. vistrakākais bija tas, ka senču istaba vēl 3 dienas pēc tam smirdēja pēc peregara. es nepārspīlēju. tur gulēja tā vakara lielākie alkāni. to laikam varētu dēvēt par bērnības traumu jau nu gluži ne, bet par iepriekšējo pieredzi laikam un tā mani vienmēr vajā. laikam jau nedaudz paranojiski.
Iepriekšējais - Diskusija - Atbildēt

Otrdiena, 2. Aug 2005, 00:59
[info]pelican

:D normāla paranoja, man arī tāda bij. vienreiz bij tā, ka mana draudzene bij saaicinājusi kaut kādus aktierus, kurus es vispār tālāk pa koridori laist negribēju, bet viss kārtībā beigās bija, izņemot to, ka viņi izrija visu manu ledusskapi tukšu tā, ka man pēc tam nebij ko ēst. Pēdējoreiz balgāna rezultātā es aizgāju gulēt vannā un pēc tā, sapratu, ka paranoja laikam pievarēta :)
Iepriekšējais - Diskusija - Atbildēt

Otrdiena, 2. Aug 2005, 01:07
[info]arteck

labi, šobrīd esmu tādā stāvoklī, ka labprāt savā miteklī redzētu lidinamies pelikānu un citus sabiedrotos, tomēr saprotu, ka tas nav reāli. un vēl tas ir saistīts ar to, ka dzīvoklis atrodas mūžīgā remonta stadijā. es zinu, ka tas ir pastulbs komplekss, bet, vot, viņš tāds ir i vsjo.

* vai manu, galviņa griežas tomēr vairāk nekā biju iecerējis :)
Iepriekšējais - Atbildēt

Otrdiena, 2. Aug 2005, 01:03
[info]pelican

nu jā, bet par tiem dažādajiem paziņām, tā ir, tāpēc ar tādiem vaig tusiņu rīkot ārā, lai visiem ir sajūta, ka var aizbēgt. Tas atbrīvo. Daba vispār ir viena kruta medmāsa ar lielu relaksējošu šļirci.
Iepriekšējais - Diskusija - Atbildēt

Otrdiena, 2. Aug 2005, 01:10
[info]arteck

baigi čotko pateici. tomēr šajā gadījumā problēma ir tā, ka man nav šo zaļumu. man vairs nav "savas dzimtas" lauku. un variants, ka kaut kur na haļavu kaut kur sanākam un močijam man kaut kā īsti nepatīk. un tagad sagribējās tur, kur biju saulgriežos.
Iepriekšējais - Diskusija - Atbildēt

Otrdiena, 2. Aug 2005, 01:17
[info]pelican

man arī vairs nepatīk organizēt. Bet man tagad ir uzradusies Bauskas vasarnīca un nezinu kā tas nākas- tā ir pilnīga rehabilitācija, tā vieta ievelk savā vienkāršībā uz atbruņo, nezinu, kas tur pa āderēm, bet es pirmoreiz mūžā sēdēju piecas stundas un vienkārši lasīju jāņogas un upenes, lasīju un smaidīju, smaidīju un lasīju. Tad tur vēl ir tāds jumtiņš uz kura rītos spīd saulīte, var uzvilkt augšā matraci, sēdēt un..sēdēt. Tur jau tā lieta, ka es tur pat mūziku neklausos, grāmatas nelasu, nevaig nekādu informāciju, neko nevaig. Romantiskais kamīns tur arī ir.
Iepriekšējais - Diskusija - Atbildēt

Otrdiena, 2. Aug 2005, 01:29
[info]arteck

un atkal es varu piesaukt pagājušo vasaru ar to braucienu uz laukiem. nodzīvoju nedēļu, bet katru dienu strādāju. bija arī tā, ka 10h uz lauka un ravē. es gandrīz vai tā kā mantru skaitīju "ravē nezāles no dobēm, rāve nezāles no sevīm". un tas man nebija nekāds jaunums, ka laukos gribas vairāk gulēt, jo gaiss cits, bet nu toreiz es stādīju savus gulēšanas rekordus. vēl viena lieta, ko piefiksēju, ir tas, ka loģika ir daudz dzelžaināka. respektīvi, nav tik daudz cilvēku, kas ar saviem domu tīkliem caurauž tavējo, visu maisot vienā putrā. es tomēr piekrītu jēdzienam, ka doma ir enerģija.

patiešām forši, ka tev ir tāda vieta.
Iepriekšējais - Diskusija - Atbildēt

Otrdiena, 2. Aug 2005, 01:32
[info]arteck

īstenībā es gribēju teikt, ka tur ārā - laukos. ir iespējama vislabākā saskare ar sevi (baigā atklāsme, ne?). es ļoti labi sapratu, kad tajā SestDienā bija raksts par tiem cilvēkiem, kuri "izdzīvo latviešu tautasdziesmas", un stāsta par to kā skan kosmoss. nē, es pats vēl neesmu dzirdējis, bet nu jau man tas liekas pašsaprotami :)
Iepriekšējais - Diskusija - Atbildēt

Otrdiena, 2. Aug 2005, 02:24
[info]pelican

hmm, man kaut kā atkal liekas, ka domas ir nezāles. NU tās stingrās, kas kustās kā atvars pa apli, tad ir tādas gaisīgas un tad ir pats krutākais: atklāsmes- brīdis pirms domas, kad atveras vaļā jumta pārsegs. Njā, bet dažas sildoša pārliecības arī ir vajadzīgas, savādāk nevar starp cilvēkiem. labi,gulēt, gulēt, man piemēram drausmīgi patīk pārlikt sev segu pāri, tas brīdis, kad tu uzvelc segu un ieritinies- tāds interesants cilvēces pieradums (iedomājies tagad kāmi, kurš parvelk būrīti avīzes gabalu līdz pleciņam)
Iepriekšējais - Diskusija - Atbildēt

Otrdiena, 2. Aug 2005, 10:07
[info]arteck

nē, nē, tās atvarveidīgās man arī nepatīk. es gan tagad uzreiz nespēšu pateikt, kas man tāda ir, bet drošvien jau ir. ravē, ravē nezāles savā puķu dobē. un jumta pārsega atvēršanās, mmmmm. un tas labakākais, ka dažreiz tas notiek tik spontāni un brīdī, kad par to vispār nav domāts. teiksim, viendien esi par šo to domājis un nekādi netiec skaidrībā. kaut kas jau rodas, bet pašu tas neapmierina, jo jāsāk uzdot citi jautājumi. bet tad paiet kādas divas dienas, tu brauc trolejā vai kā citādi, domā par ko citu vai nedomā neko un tad pēkšņi - spuldzīte. ko lai saka, laikam tajā prāta aisberga neredzamajā daļā tas jautājums bija turpinājis riņķot un tad sūtīja singālu, ka tas takš' eļementarno!

un par to segu. ko tādu no rītiem, kad jādodas uz fabriku, ir kaitīgi lasīt, jo iztēle rada tik ļoti spilgtu bildi. pilnīgi līdz jušanas līmenim. rrrrrrr :) bet vispār es pats arī tā daru, jā. parasti segu vēl uzvelku līdz pussejai.
Iepriekšējais - Atbildēt

Otrdiena, 2. Aug 2005, 01:43
[info]arteck

labi, viss. jautrais karuselis galvā pierima, jādodas ar jāni jarānu viņa valstībā.

es atkal pārliecinājos, cik foršs sarunu biedrs tu esi. paldies, arlabunakti.
Iepriekšējais - Diskusija - Atbildēt

Otrdiena, 2. Aug 2005, 02:08
[info]pelican

es biju vannā, čuč.
Iepriekšējais - Diskusija - Atbildēt

Otrdiena, 2. Aug 2005, 09:10
[info]ob

Орнитологические нежности.
Iepriekšējais - Atbildēt