|
Otrdiena, 2. Aug 2005, 00:00 arteck
ai, takš' cik var spiest to poeto-augli. dažreiz ir tik labi vienkārši tāpat bez viltīgām prāta barjerām un aizsegtām bedrēm. tā vienkārši kā Dubultu jūra ar zināmajiem trim sēkļiem. es vēl šovakar biju baltajā kāpā, ja zini tādu. biju domājis pakratīt sirdi un nonākt pie galīgā slēdziena ar kādu diezgan svarīgu cilvēku, bet viss izvērtās otrādāk un beigās Viņa izkratīja sirdi. "baigi labi tā tomēr ar kādu izrunāt šito visu. ne ar vienu citu es tā nevaru," bija viņas pēdējie vārdi saistībā ar šo visu. bet mani pašu joprojām tirda tas savējais. nu labi, bet tas nav tā, ka nevar elpot.
es tagad uzdošu jautājumu ārpus visa šī konteksta. kā tev šķiet, kāds būtu tas mirklis un kas par vietu, kad mēs netīši satiktos? :) Otrdiena, 2. Aug 2005, 00:10 pelican
uzfantazēt? uz tilta, pretējās pusēs, tā, ka nevar tikt uzreiz klāt :) Otrdiena, 2. Aug 2005, 00:18 arteck
...stāvēt, stāvēt, tad sākt smaidīt. un pēc tam pats labākais pārts - viens it kā sāk doties uz vienu pusi, otrs uz otru, tad pirmais uz otrā pusi un otrais uz pirmā. nu, kā dažreiz notiek uz ielas nepilna metra attālumā :) un tad sākt vēl vairāk smieties. pēc tam viens attaptos pirmais un ar pirkstu rādītu vienā virzienā ar jautājošām acīm, otrs paceltu pirkstiņu tai pašā virzienā un lēni mātu ar galvu uz augšu un leju. vai arī tev tas citādāk rādās :) Otrdiena, 2. Aug 2005, 00:28 pelican
tad, kad tu līdz tiem pirkstiem tiki, man bija rādās, ka varētu abi parādīt uz augšu :) Otrdiena, 2. Aug 2005, 00:33 arteck
ā! nu tagad es parāvu galvu uz augšu un nopūšoties izdvesu:"āāāā!" vēl tikai atlika ar roku uzsists pa pieri tā, ka noplīkšķ :) nē, nē, tu esi ļoti ēterisks cilvēks šī vārda iespējami pozītīvākajā nozīmē ;) viss skaidrs. es jau šeit arī sakarā ar to tējas komentāru teikšu tā - ideja skaidra, tagad atliek realizēt :) Otrdiena, 2. Aug 2005, 00:45 pelican
es nevarētu, man būtu bail vienai mājās palikt. tad, kad manējie radinieki aizceļo uz kādu dīvainu vietu, es parasti pievācu pinu māju ar draugiem, un kad tiem apnīk, tad sāku vākt arī svešus cilvēkus. Otrdiena, 2. Aug 2005, 00:54 arteck
man arī ir bail. kāpēc es, tavuprāt, dzeru vīnu? :) vispār es pats to tikko apjēdzu. lieta tāda, ka man nav tik daudz draugu. un tie, kurus uzskatu par labiem paziņām, ir tik dažādi cilvēki, ka visi kopā laikam īsti nesaprastos. būtu stīvs vakars. un vēl tas, ka savos 16. uztaisīju mājās svinības un tad vislaik strjomiju, ka tik kaut kas nenotiek. vistrakākais bija tas, ka senču istaba vēl 3 dienas pēc tam smirdēja pēc peregara. es nepārspīlēju. tur gulēja tā vakara lielākie alkāni. to laikam varētu dēvēt par bērnības traumu jau nu gluži ne, bet par iepriekšējo pieredzi laikam un tā mani vienmēr vajā. laikam jau nedaudz paranojiski. Otrdiena, 2. Aug 2005, 00:59 pelican
:D normāla paranoja, man arī tāda bij. vienreiz bij tā, ka mana draudzene bij saaicinājusi kaut kādus aktierus, kurus es vispār tālāk pa koridori laist negribēju, bet viss kārtībā beigās bija, izņemot to, ka viņi izrija visu manu ledusskapi tukšu tā, ka man pēc tam nebij ko ēst. Pēdējoreiz balgāna rezultātā es aizgāju gulēt vannā un pēc tā, sapratu, ka paranoja laikam pievarēta :) Otrdiena, 2. Aug 2005, 01:07 arteck
labi, šobrīd esmu tādā stāvoklī, ka labprāt savā miteklī redzētu lidinamies pelikānu un citus sabiedrotos, tomēr saprotu, ka tas nav reāli. un vēl tas ir saistīts ar to, ka dzīvoklis atrodas mūžīgā remonta stadijā. es zinu, ka tas ir pastulbs komplekss, bet, vot, viņš tāds ir i vsjo.
* vai manu, galviņa griežas tomēr vairāk nekā biju iecerējis :) Otrdiena, 2. Aug 2005, 01:03 pelican
nu jā, bet par tiem dažādajiem paziņām, tā ir, tāpēc ar tādiem vaig tusiņu rīkot ārā, lai visiem ir sajūta, ka var aizbēgt. Tas atbrīvo. Daba vispār ir viena kruta medmāsa ar lielu relaksējošu šļirci. Otrdiena, 2. Aug 2005, 01:10 arteck
baigi čotko pateici. tomēr šajā gadījumā problēma ir tā, ka man nav šo zaļumu. man vairs nav "savas dzimtas" lauku. un variants, ka kaut kur na haļavu kaut kur sanākam un močijam man kaut kā īsti nepatīk. un tagad sagribējās tur, kur biju saulgriežos. Otrdiena, 2. Aug 2005, 01:17 pelican
man arī vairs nepatīk organizēt. Bet man tagad ir uzradusies Bauskas vasarnīca un nezinu kā tas nākas- tā ir pilnīga rehabilitācija, tā vieta ievelk savā vienkāršībā uz atbruņo, nezinu, kas tur pa āderēm, bet es pirmoreiz mūžā sēdēju piecas stundas un vienkārši lasīju jāņogas un upenes, lasīju un smaidīju, smaidīju un lasīju. Tad tur vēl ir tāds jumtiņš uz kura rītos spīd saulīte, var uzvilkt augšā matraci, sēdēt un..sēdēt. Tur jau tā lieta, ka es tur pat mūziku neklausos, grāmatas nelasu, nevaig nekādu informāciju, neko nevaig. Romantiskais kamīns tur arī ir. Otrdiena, 2. Aug 2005, 01:29 arteck
un atkal es varu piesaukt pagājušo vasaru ar to braucienu uz laukiem. nodzīvoju nedēļu, bet katru dienu strādāju. bija arī tā, ka 10h uz lauka un ravē. es gandrīz vai tā kā mantru skaitīju "ravē nezāles no dobēm, rāve nezāles no sevīm". un tas man nebija nekāds jaunums, ka laukos gribas vairāk gulēt, jo gaiss cits, bet nu toreiz es stādīju savus gulēšanas rekordus. vēl viena lieta, ko piefiksēju, ir tas, ka loģika ir daudz dzelžaināka. respektīvi, nav tik daudz cilvēku, kas ar saviem domu tīkliem caurauž tavējo, visu maisot vienā putrā. es tomēr piekrītu jēdzienam, ka doma ir enerģija.
patiešām forši, ka tev ir tāda vieta. Otrdiena, 2. Aug 2005, 01:32 arteck
īstenībā es gribēju teikt, ka tur ārā - laukos. ir iespējama vislabākā saskare ar sevi (baigā atklāsme, ne?). es ļoti labi sapratu, kad tajā SestDienā bija raksts par tiem cilvēkiem, kuri "izdzīvo latviešu tautasdziesmas", un stāsta par to kā skan kosmoss. nē, es pats vēl neesmu dzirdējis, bet nu jau man tas liekas pašsaprotami :) Otrdiena, 2. Aug 2005, 02:24 pelican
hmm, man kaut kā atkal liekas, ka domas ir nezāles. NU tās stingrās, kas kustās kā atvars pa apli, tad ir tādas gaisīgas un tad ir pats krutākais: atklāsmes- brīdis pirms domas, kad atveras vaļā jumta pārsegs. Njā, bet dažas sildoša pārliecības arī ir vajadzīgas, savādāk nevar starp cilvēkiem. labi,gulēt, gulēt, man piemēram drausmīgi patīk pārlikt sev segu pāri, tas brīdis, kad tu uzvelc segu un ieritinies- tāds interesants cilvēces pieradums (iedomājies tagad kāmi, kurš parvelk būrīti avīzes gabalu līdz pleciņam) Otrdiena, 2. Aug 2005, 10:07 arteck
nē, nē, tās atvarveidīgās man arī nepatīk. es gan tagad uzreiz nespēšu pateikt, kas man tāda ir, bet drošvien jau ir. ravē, ravē nezāles savā puķu dobē. un jumta pārsega atvēršanās, mmmmm. un tas labakākais, ka dažreiz tas notiek tik spontāni un brīdī, kad par to vispār nav domāts. teiksim, viendien esi par šo to domājis un nekādi netiec skaidrībā. kaut kas jau rodas, bet pašu tas neapmierina, jo jāsāk uzdot citi jautājumi. bet tad paiet kādas divas dienas, tu brauc trolejā vai kā citādi, domā par ko citu vai nedomā neko un tad pēkšņi - spuldzīte. ko lai saka, laikam tajā prāta aisberga neredzamajā daļā tas jautājums bija turpinājis riņķot un tad sūtīja singālu, ka tas takš' eļementarno!
un par to segu. ko tādu no rītiem, kad jādodas uz fabriku, ir kaitīgi lasīt, jo iztēle rada tik ļoti spilgtu bildi. pilnīgi līdz jušanas līmenim. rrrrrrr :) bet vispār es pats arī tā daru, jā. parasti segu vēl uzvelku līdz pussejai. Otrdiena, 2. Aug 2005, 01:43 arteck
labi, viss. jautrais karuselis galvā pierima, jādodas ar jāni jarānu viņa valstībā.
es atkal pārliecinājos, cik foršs sarunu biedrs tu esi. paldies, arlabunakti. |