nu vo, puķkāpostam beigas manā vēderā. KLau, bij tā, vīkendā braucu ar laivām un galīgi piedzēros, bet pa starpai guļot uz muguras un skatoties kā debesis savelkas krampī no maza maģīša sāka skanēt šis te. Pielipa, tieši tas sākums, tā sen nebija bijis, tā, kā iemīlējusies, tā kā apsēstība, tā, ka jāapzvana puspasaule, lai noskaidrotu, "kas bij tas, kas skanēja pirms sāka gāzties ūdens no debesīm?" Nebij viegli. tagad ir. Augusts skumjš.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}