Sviesta Ciba |

path (

path) rakstīja,
@ 2005-09-09 09:55:00

Dazhbriid es no sevis esmu tik ljoti nogurusi...
taas nenormaalaas garastaavoklja mainjas ir tik apniciigas... Un galvenais, ka tanii briidii, kad tas notiek, liekas, ka pats neesi speejiigs sho procesu nekaadaa veidaa ietekmeet :(
jaa, taadaam paarmainjaam sevii es laikam tomeer nebiju gatava. Varu tikai iedomaaties, cik kraashnju peecdzemdiibu depresiju manii varees noveerot....

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)

	angel_girl 2005-09-09 10:00 (saite)
	Man par tām garastāvokļa maiņām arī tas pats sakāms. Līdz izmisumam smieklgi ir iemesli,kad iedomājos par ko bija kašķis, par ko asaru jūra.... par ko apvainojums. Un dumjākais, ka raudiens un kašķis rodas ne no kā, nevis smieklu lēkme. Ceru, ka depresijas man nebūs. (Atbildēt uz šo) (Diskusija)

	path 2005-09-09 10:04 (saite)
	tas viss buutu suuds, bet, ja taa padomaa, kaa tas izskataas no malas un kaa juutas otrs cilveeks... Arii vinjam tachu tas apvainojums nekur nepazuud.. var jau spekuleet ar - "tev mani tagad jaasaprot.. tas ir normaali.. tagad ir taads periods..", bet patiesiibaa... Neforshi.. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	angel_girl 2005-09-09 10:06 (saite)
	Jā, otru cilvēku visvairāk žēl. Īpaši, ja ir tā kā mums, ka mīļums arī piekūst (darbs, LU) un viņam grūti bija pierast pie mazuļa... Reizēm par šitiem izgājieniem pati sevi būtu gatava iedunkāt! (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	path 2005-09-09 10:11 (saite)
	vo vo... vajadzeetu kaut kaadus, nezinu, autogeenos treninjus, jo negribas ticeet, ka taas emocijas ir tik nekontroleejamas kaa tagad šķiet.. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

angel_girl
2005-09-09 10:22 (saite)

Domāju, ka tās emocijas tomēr ir tik nekontrolējamas, īpaši, ja sieviete ir emocionāla.
Man liekas, ka grūtniecēm vajaga satikties un runāt, jo tad ir sajūta, ka tiec saprasta.
Savādāk - vīrietis vai kāda, kas nav to izjutuši nesaprot, kā var būt neērti sēdēt, grūti gulēt un kas tik vēl ne.
Kā var būt bail par to lai nenotiek tas, tas vai vēl kaut kas. Viņiem tas liekas muļķīgi.
Un ja ir pirmā grūtniecība, tad ir sarežģīti pierast pie apziņas par atbildību, par saistībām. Tad visvairāk kļūst bail par nākotni (vismaz man).

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

path
2005-09-09 10:43 (saite)

parunaaties, tas, protams, vienmeer ir labi. Bet paliidz tikai uz iisu briidi.. :) jo, sakaartot galvu - tas ir ilgstoshs darbs ar sevi..
aarpraats, kaa es gribeetu neiet uz darbu jau tagad.. biju panjeemusi pagaajusho nedeelj 2 briivas dienas un, tikai pa maajaam dziivojoties, taa pa iistam vispaar sajutu gan beebi, gan vispaar bija laiks padomaat par to, kas notiek, kaa es juutos...
Atnaakot uz darbu ir sajuuta, ka iekriitu kaut kaadaa bedree un tikai vakaraa attopos, ka vajadzeeja tachu, piemeeram, piezvaniit dakterei, vai sarunaat to un to... Un taa tik attopos, atkal meenesis pagaajis, pie aarsta...
taa kaa taadaa ritenii.....
ai.... :(

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	angel_girl 2005-09-09 10:45 (saite)
	Nu, man darbā meitene ir stāvoklī, viņai pats sākums un tad pusdienās bieži sanāk parunāt, pakonsultēties - tad nav tik traki. Īpaši tagad vēl kad ir bijis USG un es zinu, ka nu būs Armands, nevis Beatrise, tad vispār... Tētis viņam šūpuļdziesmas vakarā dungo ;) Tas liek neaizmirst, ka viņš tur ir. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Navigate: