Domāju par to, kā no vienas puses, cilvēki nepārtraukti uzkrāj zināšanas, kas, manuprāt, ir teju vienīgais, kas mūs atšķir no akmens laikmeta senčiem. Starp citu, man vienmēr besī, kad muzejos akmens laikmeta senčus parāda neaptēstus. Viņi bija tikpat garīgi apdāvināti kā es un tu. Lai nu kā, tā kā mēs spējam zināšanas uzkrāt un nodot tālāk, turpmākajām paaudzēm ir pieejami visādi forši pričendāļi, nav jāatklāj visādas iepriekš atklātas lietas un var būvēt pa virsu vēl jaunas gudrības. Protams, ja mūs izsēdinā uz neapdzīvotas salas, tad zināšanas līdzi nav paņēmušās, visa šitā evolūcija bijusi, nebijusi un atgriežamies pie šķēpiem un bultām.
Bet, lai nu kā, kas mani nodarbina, ir tas, ka neskatoties uz visām tām uzkrātajām zināšanām, mēs patiešām joprojām esam tie paši homo sapiens sapiens, kas bijām akmens laikmetā un droši vien emocionāli un pat intelektuālās kapacitātes ziņā nespējam pieņemt labākus lēmumus nekā tūkstošiem gadus atpakaļ.
Ko es mēģinu savā prātā salikt kopā un kas man lāga neizdodas (hellou, neandertāļu senci, tev arī nesanāca?), bet interesanti domās pabakstīt tāpat, ir duālisms, ka no vienas puses ir bijusi tāda zināšana evolūcija, bet no otras puses, tajā pašā putrā joprojām maļamies.
Comments
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
|
Ja akmens laikmeta cilvēks nespētu uzkrāt un nodot tālāk zināšanas, mēs joprojām dzīvotu akmens laikmetā.
(Reply to this) (Thread)
Tā varētu būt. Es absolūti nepretendēju uz nekādu vēturnieces vai antropoloģes sapratnes statusu, bet tīri tā domu eksperimentā varētu pieņemt, ka mož civilizāciju attīstību ātrums bija atkarīgs no tā, cik veiksmīgi notika informācijas nodošana nākamajām paaudzēm. Nu tur rakstības izdomāšana, grāmatas, iespieddruka, ceļošana. Ja, piemēram, salīdzinā, cik daudz gudrības var tālāk nodod viens cilts šamanis, kas gan jau daudz ko aizmirst, un ja nu viņš vēl pāragri nomirst, salīdzinot ar gūtenberga bībli, kuru lasa teju katrs zemnieks visā eiropā. Es gan nezinu, tikai apceru.
es nezinu, kas ir ZTP.
bet jā, tādā ziņā ir patīkami dzīvot tik ātras informācijas izplatības laikmetā. bet, kad es par to tā padomāju, tad gan jau gūtenbergs un ķīļraksta izdomātāji priecājās tieši tāpat.
mana ieraksta oriģinālā problēma bija, ka es te ceļojumā staigāju pa muzejiem, skatos seštūkstoš gadus vecas vāzes, un man ir patiesas grūtības iztēloties, ka tiem cilvēkiem bija tieši tādas pašas problēmas un prieki, tādā cilvēciskā pamatlīmenī kā mums. nu tur, vara, labāks darbs, mīlestība un viņi to tādā pašā intelekta līmenī pārdomāja. pie reizes apcerēju arī, nez kā vispār aizsākās tāda zināšanu nodošana tālāk. protams, ļoti patīkami spriest pēc sevis, tad apcerēju, ka droši vien monkey sees, monkey does. bet, lai monkey varētu kaut ko redzēt, viņam gan jau, ka jābūt brīvajam laikam un haļavai. senatnē mož brīvu laiku palīdzēja nodrošināt vairāk paikas & mūsdienās palīdz vairāk kāposta, vai tad kas ir mainījies.
bet jā, tādā ziņā ir patīkami dzīvot tik ātras informācijas izplatības laikmetā. bet, kad es par to tā padomāju, tad gan jau gūtenbergs un ķīļraksta izdomātāji priecājās tieši tāpat.
mana ieraksta oriģinālā problēma bija, ka es te ceļojumā staigāju pa muzejiem, skatos seštūkstoš gadus vecas vāzes, un man ir patiesas grūtības iztēloties, ka tiem cilvēkiem bija tieši tādas pašas problēmas un prieki, tādā cilvēciskā pamatlīmenī kā mums. nu tur, vara, labāks darbs, mīlestība un viņi to tādā pašā intelekta līmenī pārdomāja. pie reizes apcerēju arī, nez kā vispār aizsākās tāda zināšanu nodošana tālāk. protams, ļoti patīkami spriest pēc sevis, tad apcerēju, ka droši vien monkey sees, monkey does. bet, lai monkey varētu kaut ko redzēt, viņam gan jau, ka jābūt brīvajam laikam un haļavai. senatnē mož brīvu laiku palīdzēja nodrošināt vairāk paikas & mūsdienās palīdz vairāk kāposta, vai tad kas ir mainījies.
ZTP ir zinātniski tehnoloģiskais progress.
Par pārējo – droši vien, ka viņi priecājās tāpat, jo, salīdzinot ar viņu priekštečiem, viņi bija masīvi palielinājuši savu un visu pārējo cilvēku pieejamās informācijas kapacitāti. Ne tik masīvi, kā vēlākie sasniegumi, bet priekš tiem laikiem arī ķīļraksts un drukas spiede nebija slikti.
Ciktāl esmu kompetents spriest, man šķiet, ka brīvo laiku sāka nodrošināt agrārā civilizācija. Pārtikas krājumi uz priekšdienām, darba dalīšana, sabiedriskās hierarhijas struktūras, kur daļai cilvēku bija iespēja vai pat pienākums primāri nodarboties ar domāšanu un radošo darbu (sākotnēji tie bija priesteri un rakstveži, vēlāk arī filosofi, mākslinieki un pirmie dabas pētnieki). Civilizācija varbūt padarīja indivīdu mazāk "brīvu", salīdzinot ar mednieku-vācēju dzīvesveidu, bet laikā, kad jāpatērē n kaloriju, lai iegūtu n kalorijas, nevar rasties nekas liels un paliekošs.
Par pārējo – droši vien, ka viņi priecājās tāpat, jo, salīdzinot ar viņu priekštečiem, viņi bija masīvi palielinājuši savu un visu pārējo cilvēku pieejamās informācijas kapacitāti. Ne tik masīvi, kā vēlākie sasniegumi, bet priekš tiem laikiem arī ķīļraksts un drukas spiede nebija slikti.
Ciktāl esmu kompetents spriest, man šķiet, ka brīvo laiku sāka nodrošināt agrārā civilizācija. Pārtikas krājumi uz priekšdienām, darba dalīšana, sabiedriskās hierarhijas struktūras, kur daļai cilvēku bija iespēja vai pat pienākums primāri nodarboties ar domāšanu un radošo darbu (sākotnēji tie bija priesteri un rakstveži, vēlāk arī filosofi, mākslinieki un pirmie dabas pētnieki). Civilizācija varbūt padarīja indivīdu mazāk "brīvu", salīdzinot ar mednieku-vācēju dzīvesveidu, bet laikā, kad jāpatērē n kaloriju, lai iegūtu n kalorijas, nevar rasties nekas liels un paliekošs.
neliels off topiks, bet es reāli gribētu uzzināt pirmo joku. un kāds bija pirmais izmuļķošanas gadījums. tjipa kā tas pirmais sencis vēroja, vēroja un tad viņam dzima pirmā doma, ka paklau, šitais gan būtu varen forši, ahaha.
Iespējams, ka vecākie joki pasaulē bija par pupiem, pakaļām un pirdieniem. Nē, nopietni.
Kas attiecas uz humoru kā tādu, tad tā tiešām ir interesanta tēma. Iespējams, ka gan humors, gan estētika un zinātkāre kā tāda ir blakusefekti tam, kā smadzenes kompresē informāciju.
Kas attiecas uz humoru kā tādu, tad tā tiešām ir interesanta tēma. Iespējams, ka gan humors, gan estētika un zinātkāre kā tāda ir blakusefekti tam, kā smadzenes kompresē informāciju.
jes jes, es takš saku, ka mēs emocionāli un intelektuāli joprojām esam tie paši cilvēki, kas 10 tūkstoš gadus atpakaļ. ja aizceļotu laikā, būtu konkrēti starp savējiem.
ā jā, vispār man bija vēl viena teorija, ka cilvēku apsēstība ar nāvi, pēcnāves dzīvēm, apbedīšanu u.tml. ir smadzeņu nespēja izkalkulēt nāves konceptu. tāpēc tā ir tāda nepabeigta domāšanas cilpa, kas katrā apceres reizē ne ar ko prātīgu nebeidzas. nu tas tāds kārtējais nekonkrētais spriedelējums no manas puses, bet man pašai patika kā domu eksperiments.
ā jā, vispār man bija vēl viena teorija, ka cilvēku apsēstība ar nāvi, pēcnāves dzīvēm, apbedīšanu u.tml. ir smadzeņu nespēja izkalkulēt nāves konceptu. tāpēc tā ir tāda nepabeigta domāšanas cilpa, kas katrā apceres reizē ne ar ko prātīgu nebeidzas. nu tas tāds kārtējais nekonkrētais spriedelējums no manas puses, bet man pašai patika kā domu eksperiments.
Nav izslēgts. Komplektā ar to, ka smadzenes savus iekšējos stāvokļus actually cenšas modelēt kā kaut ko no tām atsevišķu (iespējams, ka nepietiekama "šīnas" platuma dēļ) un ar to, ka viens no jaudīgas un vispārīgas paternu atpazīšanas sistēmas blakusefektiem ir masīva false positives tendence, tiešām nebūtu pārsteigums, ka rezultātā izveidotos pret evidenci noturīgi uzskati par gariem, pēcnāves dzīvēm u.tml.
jēs, smadzeņu skaitļošanas ierobežojumi, un it īpaši apziņas ierobežojumi ir diezgan interesanti, kad tos tā apcer. tajā nāves sakarā es nonācu pie tā, ka visādi apdomājot nāvi, man bija beigās nereāli aptvert to, ka es izbeigšos. tjipa, jā, es zinu, ka es izbeigšos, bet to nevar izskaitļot un saprast, līdz ar to man tā likās, kā tāda apziņas kļūda. no otras puses, es pilnīgi mierīgi varu ignorēt, ka es neeksistēju pirms piedzimšanas un mana apziņa neeksistē pa nakti un tāpēc es nerīkoju pirmspiedzimšanas bēres vai gulētiešanas bēres. go figure.
a jā, tas ko tu saki tajā ierakstā par informācijas integrēšanu ārpus apziņas. es vēl nesen zematslēgā rakstīju, kā man liekas, ka emocijas/sajūtas ir tāds informācijas integrēšanas veids par ķermeņa kopējo funkcionēšanu. tādā ikdienas līmenī ķermeni parasti nejūt, bet tad, kad tiešām ļoti vajag, tad emocijas momentāli ielaužas apziņā un vienmēr ar daudzām !!!!!! pieprasa uzmanību ar attiecīgām ķermeniskām izjūtām. bija ļoti interesanti pāris nedēļas pavērot un censties aprakstīt vārdos, kā es jūtos. emocijas būtībā vienmēr ir piepaceltas un tagad un tūlīt.
a jā, tas ko tu saki tajā ierakstā par informācijas integrēšanu ārpus apziņas. es vēl nesen zematslēgā rakstīju, kā man liekas, ka emocijas/sajūtas ir tāds informācijas integrēšanas veids par ķermeņa kopējo funkcionēšanu. tādā ikdienas līmenī ķermeni parasti nejūt, bet tad, kad tiešām ļoti vajag, tad emocijas momentāli ielaužas apziņā un vienmēr ar daudzām !!!!!! pieprasa uzmanību ar attiecīgām ķermeniskām izjūtām. bija ļoti interesanti pāris nedēļas pavērot un censties aprakstīt vārdos, kā es jūtos. emocijas būtībā vienmēr ir piepaceltas un tagad un tūlīt.
Iespējams, ka aģenti nespēj internalizēt savas eksistences izbeigšanos pavisam fundamentālu, matemātisku iemeslu dēļ ("neviena kaste nav tik liela, lai tajā ietilptu pati"). No otras puses, tā, kā mums esam pieejami tikai mēs paši kā vienīgais šobrīd zināmais piemērs salīdzināmas jaudas saprātiem, tad who knows.
Par pārējo – jā, pretty much. Smadzeņu apzināto darbības režīmu jau pa lielam raksturo tieši globāla informācijas integrēšana.
Par pārējo – jā, pretty much. Smadzeņu apzināto darbības režīmu jau pa lielam raksturo tieši globāla informācijas integrēšana.
(Reply to this) (Parent)