Lacy F

neliels off topiks, bet es reāli gribētu uzzināt pirmo joku. un kāds bija pirmais izmuļķošanas gadījums. tjipa kā tas pirmais sencis vēroja, vēroja un tad viņam dzima pirmā doma, ka paklau, šitais gan būtu varen forši, ahaha.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Iespējams, ka vecākie joki pasaulē bija par pupiem, pakaļām un pirdieniem. Nē, nopietni.

Kas attiecas uz humoru kā tādu, tad tā tiešām ir interesanta tēma. Iespējams, ka gan humors, gan estētika un zinātkāre kā tāda ir blakusefekti tam, kā smadzenes kompresē informāciju.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jes jes, es takš saku, ka mēs emocionāli un intelektuāli joprojām esam tie paši cilvēki, kas 10 tūkstoš gadus atpakaļ. ja aizceļotu laikā, būtu konkrēti starp savējiem.

ā jā, vispār man bija vēl viena teorija, ka cilvēku apsēstība ar nāvi, pēcnāves dzīvēm, apbedīšanu u.tml. ir smadzeņu nespēja izkalkulēt nāves konceptu. tāpēc tā ir tāda nepabeigta domāšanas cilpa, kas katrā apceres reizē ne ar ko prātīgu nebeidzas. nu tas tāds kārtējais nekonkrētais spriedelējums no manas puses, bet man pašai patika kā domu eksperiments.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nav izslēgts. Komplektā ar to, ka smadzenes savus iekšējos stāvokļus actually cenšas modelēt kā kaut ko no tām atsevišķu (iespējams, ka nepietiekama "šīnas" platuma dēļ) un ar to, ka viens no jaudīgas un vispārīgas paternu atpazīšanas sistēmas blakusefektiem ir masīva false positives tendence, tiešām nebūtu pārsteigums, ka rezultātā izveidotos pret evidenci noturīgi uzskati par gariem, pēcnāves dzīvēm u.tml.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jēs, smadzeņu skaitļošanas ierobežojumi, un it īpaši apziņas ierobežojumi ir diezgan interesanti, kad tos tā apcer. tajā nāves sakarā es nonācu pie tā, ka visādi apdomājot nāvi, man bija beigās nereāli aptvert to, ka es izbeigšos. tjipa, jā, es zinu, ka es izbeigšos, bet to nevar izskaitļot un saprast, līdz ar to man tā likās, kā tāda apziņas kļūda. no otras puses, es pilnīgi mierīgi varu ignorēt, ka es neeksistēju pirms piedzimšanas un mana apziņa neeksistē pa nakti un tāpēc es nerīkoju pirmspiedzimšanas bēres vai gulētiešanas bēres. go figure.

a jā, tas ko tu saki tajā ierakstā par informācijas integrēšanu ārpus apziņas. es vēl nesen zematslēgā rakstīju, kā man liekas, ka emocijas/sajūtas ir tāds informācijas integrēšanas veids par ķermeņa kopējo funkcionēšanu. tādā ikdienas līmenī ķermeni parasti nejūt, bet tad, kad tiešām ļoti vajag, tad emocijas momentāli ielaužas apziņā un vienmēr ar daudzām !!!!!! pieprasa uzmanību ar attiecīgām ķermeniskām izjūtām. bija ļoti interesanti pāris nedēļas pavērot un censties aprakstīt vārdos, kā es jūtos. emocijas būtībā vienmēr ir piepaceltas un tagad un tūlīt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Iespējams, ka aģenti nespēj internalizēt savas eksistences izbeigšanos pavisam fundamentālu, matemātisku iemeslu dēļ ("neviena kaste nav tik liela, lai tajā ietilptu pati"). No otras puses, tā, kā mums esam pieejami tikai mēs paši kā vienīgais šobrīd zināmais piemērs salīdzināmas jaudas saprātiem, tad who knows.

Par pārējo – jā, pretty much. Smadzeņu apzināto darbības režīmu jau pa lielam raksturo tieši globāla informācijas integrēšana.

(Reply to this) (Parent)