Lacy F

jēs, smadzeņu skaitļošanas ierobežojumi, un it īpaši apziņas ierobežojumi ir diezgan interesanti, kad tos tā apcer. tajā nāves sakarā es nonācu pie tā, ka visādi apdomājot nāvi, man bija beigās nereāli aptvert to, ka es izbeigšos. tjipa, jā, es zinu, ka es izbeigšos, bet to nevar izskaitļot un saprast, līdz ar to man tā likās, kā tāda apziņas kļūda. no otras puses, es pilnīgi mierīgi varu ignorēt, ka es neeksistēju pirms piedzimšanas un mana apziņa neeksistē pa nakti un tāpēc es nerīkoju pirmspiedzimšanas bēres vai gulētiešanas bēres. go figure.

a jā, tas ko tu saki tajā ierakstā par informācijas integrēšanu ārpus apziņas. es vēl nesen zematslēgā rakstīju, kā man liekas, ka emocijas/sajūtas ir tāds informācijas integrēšanas veids par ķermeņa kopējo funkcionēšanu. tādā ikdienas līmenī ķermeni parasti nejūt, bet tad, kad tiešām ļoti vajag, tad emocijas momentāli ielaužas apziņā un vienmēr ar daudzām !!!!!! pieprasa uzmanību ar attiecīgām ķermeniskām izjūtām. bija ļoti interesanti pāris nedēļas pavērot un censties aprakstīt vārdos, kā es jūtos. emocijas būtībā vienmēr ir piepaceltas un tagad un tūlīt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Iespējams, ka aģenti nespēj internalizēt savas eksistences izbeigšanos pavisam fundamentālu, matemātisku iemeslu dēļ ("neviena kaste nav tik liela, lai tajā ietilptu pati"). No otras puses, tā, kā mums esam pieejami tikai mēs paši kā vienīgais šobrīd zināmais piemērs salīdzināmas jaudas saprātiem, tad who knows.

Par pārējo – jā, pretty much. Smadzeņu apzināto darbības režīmu jau pa lielam raksturo tieši globāla informācijas integrēšana.

(Reply to this) (Parent)