Lacy F

a) hoho, mēs neatminamies laiku pirms dzimšanas. Cilvēki raksta biezas grāmatas par to, ko atceras pirms dzimšanas!

b) "pie karstas temperatūras aģitēta un var būt pat halucinācijas" - tas izskaidro, kāpēc lielākās reliģijas nāk no tveicīgiem planētas apgabaliem.

(Reply to this) (Thread)

Pizģec, rādās, ar b) tev būs patrāpījies (kā mēs sakām) insaits.

(Reply to this) (Parent)

par b tas īsti nebūs, jo karstai jābūt ķermeņa temperatūrai, nevis vides. varam cerēt, ka jēzum bija gripa?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ja vides temperatūra ir virs 40 grādiem, vai ķermeņa temperatūra paliek nemainīga?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Siltasiņu lopiem – jā.

(Reply to this) (Parent)

es gribētu dzirdēt arī tavas domas par determinismu! man neticēšana dievam iet roku rokā ar to.

bet vispaŗ man šķiet, ka visi šie vēsturiskie piemēri rāda - pohuj, ka dieva nav, jo ir skaidrs, ka cilvēkiem ir potenciāls dievišķām, augstāko jēgu radošām pieredzēm (kuras nereti notiek dziļā vienatnē), ar kurām nerēķinoties var no savas dzīves izstumt daudzus vērtīgus aspektus. kaut vai radošu pašinterpretāciju. un par to, vai tam ir kāds segums realitātē - kura pieredze beigu beigās *nav* ilūzija?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es zinu, ka teōrijā ir dažādi uzskati, bet tīri tā kā man liekas ir ka, jā, determinisms notiek. liktenis ir nolemts un nemainīgs. bet no tā ir tālāk divi secinājumi a) tieši kā tu saki, ka pat ja mēs visi apzinātos, ka brīvās gribas nav, tas neko nemainītu, jo mēs nākotni un šo te likteni paredzēt tāpat nevaram un izvēles izdarītu tieši tādas pašas kā domājot, ka daram tās pēc brīvas gribas, b) ticēšana liktenim nenozīmē, ka es tāpēc domāju, ka to likteni kāds rada as in dievs.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Determinisms nesanāk, jo ir kvantu nenoteiktības. Nu kaut vai piemēram paņema 1 izolētu radioaktīva elementa atomu. Kad tas sabruks? Nevar noprognozēt, iespējams ka nevar fundamentālā līmenī. Var tikai pateikt ka ja ir daudz vienādu šo atomu, tad pēc noteikta laika puse būs sabrukusi (T1/2)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jā, zinu, ka ir tāda teorija, bet tad varam tālāk spekulēt par to vai uz likteni iedarbojas kvantu mehānika vai klasiskā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu vispirms vai ir kautkas tāds kā ``liktenis``, man šķiet, ka postulēt tādu fenomenu ur apmēram tik pat pamatoti kā postulēt fenomenu ``dievs``. Nu ja vienīgi mēs neapskatām esamību kā statisku variāciju telpu, kurā nav laika bet ir tikai ``slāņi`` jeb ``šķēlumi`` un kurā attiecīgi nav notikumu, notikumu ilūziju rada ``pārvietošanās`` pa noteiktu trajektoriju ``šķērsojot`` šos šķēlumus. Tas ir t.s. Maha - Barbūra modelis, šitie fiziķi pamanīja, ka ļkti daudzi fizikas vienādojumi ir uzrakstāmi izmetot ārā laika parametru.

https://en.wikipedia.org/wiki/Eternalism_(philosophy_of_time)

Barbūra grāmata par šito:

https://en.wikipedia.org/wiki/The_End_of_Time_(book)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu ar likteni es apzīmēju to, ka ņemot vērā, ka kaut kādi notikumi notika iepriekš, tad noteikti notikumi izrietēs no tiem. bet es arī pilnīgi atzīstu, ka kvantu fiziku neesmu mācījusies, klasisko fiziku virspusēji un līdz ar to nezinu kā ir paiesībā, bet 'man tā vnk liekas'. plus vēl kaut kādi atklājumi neirozinātnē, ka to, kā cilvēks izdarīs izvēli var noteikt vēl pirms viņš pats pēc savām sajūtām to ir izdarījis.

(Reply to this) (Parent)

neskaidri izteicos. es arī neticu dievam, tātad (pēc sev pieejamās informācijas) ticu determinismam. tas, ko es gribēju teikt, ir ka "dievišķo" pieredžu noniecināšana, manuprāt, ir tikpat šaurpierīga kā burtiska bībeles interpetēšana. tāpēc, ka tai ir pārāk daudz precedentu, un tos ignorēt vienkārši šķiet kā apzināta sava redzesloka sašaurināšana.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ar dievu domāju causa sui

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu jā, kad es dažreiz aizdomājos par big bang, es saprotu, ka neko nesaprotu, ka tas ir pārāk liels jautājums, un cenšos par to vairāk nedomāt.

(Reply to this) (Parent)