Var jau moralizēt un kratot pirkstu kaunināt - tas nav labi, tā neklājas darīt. Tāpat lieki ir klasificēt melus lielajos un ne tik lielajos. Meli ir un paliek meli, tie ir sāpīgi jebkurā gadījumā cilvēkam, kam esi tuvs. Te nu jāpiekrīt ir krii , ja cilvēkam ir kāda nozīme tavā dzīvē, tu centīsies nedarīt neko tādu, kas liktu tev melot.

Bet, ir vēl arī pārlieku lielā patiesības mīlestība. Tu apzināti dari ko tādu, ka sāpētu otram cilvēkam, bet tad sirdsapziņas (vai kadas citas apziņas) mocīts izstāsti tīru patiesību. Neņemos noradīt kas ir labāk, bet arī šajā gadījumā auzās braukšana ir acīm redzama. Tas man vairāk atgādina nevis patiesības mīlestību, bet sava egoisma izpausmi. Ja jau reiz, es mokos ar apziņu, ka esmu rīkojies aplam, pamokies arī tu, toties man vismaz akmens no sirds...