2/24/12 01:31 pm
Man te sanāca noraut zarnu infekciju aizvakarnakt. Es gandrīz nomiru. Nē, tiešām, piedodiet, ka es te par fizioloģiskiem procesiem, bet visa sava apzinīgā mūža laikā neatceros, ka man kādreiz būtu bijusi tāda gremošanas sistēmas reakcija uz kaut ko. Vienā brīdī gandrīz ātros izsaucu, bet ne par to es gribēju stāstīt. Gribēju pastāstīt par kolu. Redziet, es joprojām precīzi nevaru pateikt, cik noderīga dzīvē man bijusi algebra vai ģeometrija, taču ir pāris lietas, kuras ģimnāzija man iemācīja uz mūžu mūžiem - ūdens teorija un kolas teorija.
Par ūdeni jeb veidu, kā izvairīties no paģirām un vemšanas, pārmērīgi lietojot alkoholiskus dzērienus, stāstīja Strazdas kundze bioloģijā, un kopš es desmitajā klasē par to uzzināju, es daru tā vienmēr - ja paredzēts lietot daudz alkohola,
man blakus spirtanajai glāzei vienmēr stāv ūdens glāze, un tas darbojas vienmēr. Man, esot vienam no tiem nelaimīgajiem, kuru organisms ļoti slikti pārstrādā alkoholu un kuriem vemšana ir tik smaga, ka izvēršas par vairāku dienu badošanās pasākumu pēc tam, tas ir ļoti aktuāli. Zinu, ka daudzi dzer ūdeni pirms gulētiešanas, taču man, teiksim, diezgan grūti vienā reizē sevī iedabūt vairāk par 2-3 glāzēm, so dzeršana paralēli ir ļoti labs veids, kā izvairīties no organisma dehidratācijas.
Kolas teorija ir mājturības skolotājas Kazakas stāsts. Ja par ūdeni visu saprotu, par kolas fenomenu man spriest grūti, taču, goda vārds, kola ir labākais līdzeklis pret sliktu dūšu. Atceros, viņa stāstīja, ka ideālā kombinācija pret saskumušu gremošanas sistēmu ir kola un melnā šokolāde, un to viņai stāstījis kāds (acīmredzot visai progresīvs) ārsts. Man gan, godīgi sakot, nav īpaši bieži nācies šo metodi pielietot, jo, kā jau teicu, neatceros, kad pēdējoreiz būtu saindējusies ar ēdienu, taču kola vairākkārt ir pārbaudīta tajās reizēs, kad aizmirsies dzert ūdeni un sākusies vemšana bezatbildīgas alkohola lietošanas dēļ. Tas ir, es nezinu, vai kola palīdz, ja tiek dzerta pirms vemšanas, bet tajās reizēs, kad kuņģa saturs ir ārā, taču vemt gribas joprojām, tas ir fantastisks līdzeklis, kā dabūt prom nelabumu.
Tā nu es, maza, vemjoša nelaimes čupiņa uz tualetes grīdas, aizvakarnakt četros no rīta sūtīju tēti uz nočņiku pēc kolas (bail domāt, ko darītu, ja dzīvotu viena). Kā jau teicu, neesmu dzirdējusi tam nekādu zinātnisku izskaidrojumu, so varbūt tā vienkārši ir mana aklā ticība, kas piešķir kolai brīnumainas spējas, bet, jā, es izdzēru pusglāzi kolas, jo vairāk sevī iedabūt nevarēju, un man izdevās ne tikai atgriezties gultā, bet arī aizmigt. So, ja nu kādreiz kādam no jums ir tik bezcerīgi slikti, ka vieglāk liekas nomirt kā pavemt vēlreiz, pamēģiniet kolu - nu, tiešām labs līdzeklis, nemeloju!
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
shiry, un tas bija tik ļoti awkward, ka man laikam jāsāk domāt par savām komunikācijas problēmām. I mean, ja būtu galīgi svešs cilvēks, tad būtu viegli, a bet tagad, kad it kā 3-4 gadi cibā nolasīti, ļoti dīvaini tā, jo it kā kaut ko zini par cilvēku un tomēr nezini, so galīgi samulsis es runāju par pelēm un nagu lakām, atsaucoties uz klabi, smējos un nezināju, ko teikt. Nu, goda vārds, situācija izsita no sliedēm, bet nu, prieks kur tu rodies, patīkami dzīvē iepazīties! :)