MERMAID MOTEL
vēstules sīrupiņam
9/16/12 11:14 pm
Vecmāmiņa ļoti vārga, tomēr gana spēcīga, lai kašķētos par to, ka nopirktas nepareizas zeķes, sliktas čības un neglīta rītakleita.Es gan nezinu, kā viņa plāno atgriezties savā kartona būdiņā, kur ne normālas krāsns, ne tualetes mājās, bet neko darīt, nesasiesi cilvēku un ar varu neaizvedīsi. Viņas mātes māsu bērni, labu gribēdami, vecumdienās gandrīz ar varu izrāva no līdzīgiem antisanitāriem apstākļiem, bet vecā tik ļoti spītējās, ka pēc trim dienām izģērbās līdz apakšvārkiem, glīti salocīja drēbes, tikpat glīti nolika zem ābeles un ielēca akā. Tas viss turpat - dēla mājas pagalmā. Slīkoni no akas izvilka, apglabāja un aku aizraka. Nezinu, kā viņi pēc tam spēja dzīvot taj' vietā.
9/14/12 12:57 pm
Vakar dienvidū negaidīti iekritu nostalģijā pēc savas dārgās Lietuvas, domāju, nu jau mēnesis apkārt kopš esmu tur bijusi, noteikti vajadzētu tuvāko divu nedēļu laikā aizbraukt; sailgojos, vārdu sakot, tik ļoti, ka feisbukā aizrakstīju draudzenei un brālēnam, ar kuriem citkārt slinkums sarakstīties.Vakarā māte pārnāk mājās un, ko jūs domājat, vecmāmiņa ap diviem dienā uz slimnīcu ar miokarda infarktu aizvesta. Lidojam uz Lietuvu, un vispār viss tā slikti, esmu nepatīkami satraukta - kaut kā citādi biju iztēlojusies šo savu "tuvāko divu nedēļu laikā jābrauc uz tēvzemi".
8/4/12 02:14 pm
Esmu drāāusmīgi sailgojusies pēc leišu māsīcām un viņu bērniem - mazo Gabrielu neesmu vēl ne reizi redzējusi. Esmu sajūsmā par nākamo nedēļas nogali ne tik daudz bērnības draudzenes kāzu dēļ, kas notiks sestdien, cik daudz tāpēc, ka piektdienas vakarā mēs, visas četras māsīcas, beidzot kopā atkorķēsim pudeli, un turpat apkārt skraidīs divas mazas, skaistas peciņas, kuras paņemt oppā un kuras pamīļot, un drūmi dirnēs divi puikas - pusaudži. Aiiii, ģimene, ai, mano gražuolė Lietuva - mūžīgi manā prātā un sirdī ieslēgta.7/22/12 10:12 pm
Ome sacēla baigo traci ap manu roku, šai alerģija tādos apmēros, ka ar steigu jābrauc uz slimnīcu pēc kaut kādām potēm, ja iekož. Viengad` pēc lapsenes dzēliena četras dienas slimnīcā gulējusi. Nu, man it kā nekas, šorīt pamodos ar sarkanu pumpu 15-20cm diametrā, augšdelms manāmi uztūcis un šaaausmīgi niez, bet šī tik un tā zvanīja entās reizes ar padomiem.Tīrīju mašīnu, sāku brīnīties, no kurienes tāds siltums nāk, sildītājs taču nevarētu būt ieslēgts, un tad aptvēru, ka siltumiņš no rokas sejā iesities - sadzeltā vieta ir vismaz trīs reizes karstāka kā pārējais ķermenis. Ķermeņa temperatūru gan izmērīt nevaru, visi termometri kaut kur noklīduši, bet nu varētu būt, ka ir pie 37,5°, tā vienmēr bērnībā bija. Oma teica, viņai jaunībā līdzīgi kā man bijis, bet, gadiem ejot un organismam dilstot, arvien smagāka reakcija katrreiz, tad nu šī arī pensijas vecumā (tāpat kā es šobrīd) skrien prom, ko kājas nes, ieraugot biti vai lapseni.
4/26/12 09:58 am
Nekad neveidojiet ģimeni ar lietuviešiem, es to nopietni, citādi visu mūžu kaut kur Lietuvā jums būs viena visādi citādi lādzīga vecmāmiņa, kas nepiemērotākajos brīžos (kad jāraksta bakalaurs, jāliek eksāmeni un jāmeklē darbs) bliezīs augšā drāmu kā māju (ar feikiem infarktiem u.tml.) par to, ka sen neviens nav uz kapiem bijis. Tas taču nekas, ka vecāki pēdējoreiz bija pirms pusotra mēneša.Tie kapi! Kā man apriebušies kapi! Man liekas, neviens manā vecumā nav tik daudz sava laika kapiem izšķiedis, cik es. Māsīca nebrauc, mamma savos 40+ joprojām nav saņēmusies nolikt tiesības, tētis ne vienmēr tiek, jo strādā, un tad pienāk mana kārta pavadīt divas diennaktis sava dārgā laika (jaunība taču!) par un ap kapiem. Nu seriously - reizi mēnesī kratīties uz Lietuvu, lai atkal un atkal no jauna pārplānotu ainavu, jo omei nekad nav labi?!
Un tā kapu kultūra tur, taj`s laukos, ir vāks - vasarā apbedījumi izskatās pēc franču stila parka, ne kapiem. Kapu piemineklis viens par otru oriģinālāks, akmens kompozīcijas, izcirpti dzīvžogi, zieds uz zieda .. Ai, dzīvot blakus jāpārceļas, ja gribas tik smalku dārzu glītu uzturēt!
Pagājušogad "kaimiņi" sūdzējās, ka vējš pūšot mūsu dzīvžoga lapiņas viņu kapam virsū, - vai mēs nevarot kaut ko šajā sakarā darīt?! Pag, pag!!! Kādā, kādā sakarā? Ak, vēja??? Tu tiešām, kundzīt, domā, ka mēs spējam mainīt vēja virzienu??? (Galvenais, ka spējām arī, - žigli, žigli pa telefonu tika veikts "izsaukums" un jau pēc nedēļas mēs visi, no Rīgas atkūlušies, pa vienai vien no dzīvžoga lasījām nost sausās lapas.)
Pats pasākums bez brīvdienām - kā puķu stādīšana/rakšana/pārstādīšana beidzas ap novembri, tā atsākas jau marta vidū, kad saule pirmos klajumus atkausējusi. Vasarā tač` vēl kapusvētki vieni pēc otriem - mūžīgas drāmas, plēšanās, strīdi, kurš, kad un kā brauks. Šausmas, vārdu sakot. Būtu man vaļa, aizlietu dārzu ar betonu, lai nevienam nav par sala nokostām puķēm vai kurmjiem, kas izbojā kompozīciju, reizi mēnesī jāraud.
Pagājušogad "kaimiņi" sūdzējās, ka vējš pūšot mūsu dzīvžoga lapiņas viņu kapam virsū, - vai mēs nevarot kaut ko šajā sakarā darīt?! Pag, pag!!! Kādā, kādā sakarā? Ak, vēja??? Tu tiešām, kundzīt, domā, ka mēs spējam mainīt vēja virzienu??? (Galvenais, ka spējām arī, - žigli, žigli pa telefonu tika veikts "izsaukums" un jau pēc nedēļas mēs visi, no Rīgas atkūlušies, pa vienai vien no dzīvžoga lasījām nost sausās lapas.)
Pats pasākums bez brīvdienām - kā puķu stādīšana/rakšana/pārstādīšana beidzas ap novembri, tā atsākas jau marta vidū, kad saule pirmos klajumus atkausējusi. Vasarā tač` vēl kapusvētki vieni pēc otriem - mūžīgas drāmas, plēšanās, strīdi, kurš, kad un kā brauks. Šausmas, vārdu sakot. Būtu man vaļa, aizlietu dārzu ar betonu, lai nevienam nav par sala nokostām puķēm vai kurmjiem, kas izbojā kompozīciju, reizi mēnesī jāraud.
3/5/12 09:35 pm
Man te brīvdienās bija neliels family get together, un, ko tur daudz, lietuvieši ir awesome. Var jau būt, ka es tā saku, jo tā ir mana ģimene, tātad spēkā ir beznosacījumu mīlestība, bet nu tiešām - tēta Latvijas radi ir tik garlaicīgi, indīgi un..klusi, ka mammas leišu skaļās balsis, nekautrie smiekli un nemitīgie centieni vienam otru pārkliegt ir tāda medusmaize man, ka nu tikai!Māsīca rādīja bildes no Irākas - bija visi kopā aizbraukuši ciemos pie vīrieša radiem, proti, mātes un padsmit māsām un brāļiem. Biju pārsteigta, kādos stereotipos dzīvojam,- tajās bildēs nebija ne miņas no amerikāņu karavīriem, tumšām barakām, teroristiem un netīriem bērniem. Tā vietā redzēju mūsdienīgus tirdzniecības centrus, eiropeiski ģērbtus cilvēkus, glītas ēstuves, Rundāles pils cienīgu mājas iekārtojumu un fantastisku, kalnainu tuksnesi, kas faktiski tā arī palika vienīgā no lietām, ko bildēs gatavojos ieraudzīt. Tas ir briesmīgi, ko ar masām dara mediji, - kamēr pats neesi bijis vai pastiprināti izrādījis interesi, tikmēr nevari būt drošs ne par ko no tā, ko redzi.
Un mazā Džoanna*, māsīcas meita (pa pusei lietuviete, pa pusei kurdiete), ir pats kokteiļa ķirsītis - neesmu vēl redzējusi tik superīgu bērnu. Viņa tik maza, tik mīļa, kad buldurē savā lietuviešu-angļu-kurdu hibrīdvalodā, tik smukiņa ar saviem tumšajiem matiem un dziļajām acīm, ka es ļāvos apburties, un šī tik ļoti ar mani sadraudzējās (varbūt tāpēc, ka es vienīgā tumšmate ģimenē, respektīvi, šamajai vizuāli līdzīgākā), ka man žēl bija šķirties. Nu, tāda pelīte, es pilnīgi nevaru!
Un, 22.autobusā uz lidostu braucot, kad iekāpu ar sīko oppā, man iedeva apsēsties, noturēja par šamās mammu :)
* - Džoanna kurdu valodā nozīmējot "skaistule".
3/1/12 11:15 pm - vēlreiz par infekcijām. un pelītēm.
Es jums te pirms pāris dienām rakstīju, ka norāvu tādu labu vemšanu un caureju pirms nedēļas. Stāsta šarms slēpjas tajā, ka pēc četrām dienām mamma norāva to pašu, un tas ir patiesi dīvaini, ņemot vērā, ka NEKAD nevienam manā ģimenē nav nācies ar to saskarties. Es zinu, ka ir cilvēki, kuri pastāvīgi guļ mājās ar kaut kādām vēdera gripām, Rota vīrusiem un ko tik vēl ne, bet manās mājās tā nevienam nekad nav gadījies, so tas viss likās ārkārtīgi watafak, līdz tētis vakar vakarā ieslēdza virtuvē gaismu .. un uz grīdas ieraudzīja pelīti, kas steidzīgi notikuma vietu pameta.( Redziet, mātei pirms pusotras nedēļas sākās tīrīšanas mānija, un, tīrot virtuves skapīšu augšdaļu, viņa no vietas izkustināja tvaika nosūcēja cauruli, kas, kā vakar izrādījās, ir nevis piestiprināta ventilācijas šahtai(?), bet vienkārši tajā iesprausta, so peļukam bija durvis uz Eiropu vaļā - ar maizi, augļiem un kūkām nokrauti galdi, uz grīdas bietes, burkāni, kartupeļi, un ko tad vēl dzīvei vajag, vai ne? )
Tā nu sanāk, ka populārākais sarunu temats mājās šobrīd (populārāks par pareizticīgo Ziemassvētkiem) ir ļoti ticamā iespējamība, ka iekšas dabūjām patīrīt, tāpēc ka ar pelīti maizes riecientiņu dalījām, ne tāpēc ka es Maximā nopirku brētliņas tomātu mērcē. Es gan nezinu, kā tur ir ar tām pelītēm, man pašai pelītes patīk (jo kā gan var nepatikt kāds, kurš pīkst??), bet principā variants par infekcijas avotu diezgan ticams. Virtuve tagad nosēsta peļu slazdiem (nu labi, es pārspīlēju, patiesībā ir tikai viens slazds), tikko pārnācu mājās, atviegloti nopūtos - mazā vēl dzīva (nu, kā var nepatikt kāds, kurš saka "pī, pī, pīī", KĀ???). Sieru gan esot pagaršojusi, bet slazdā neiekritusi, gadījusies gudrīte baigā; tagad par ēsmu izlikts speķis, jo tam maliņu nevarot tik viegli apgrauzt.
Powered by Sviesta Ciba