MERMAID MOTEL
vēstules sīrupiņam
10/14/12 08:20 pm
Esmu atradusi perfekto desmit burtu kombināciju. Perfekto 5+5 perfektajam 7+7. Ideālo 10 ideālajam 14. Jā.10/13/12 03:11 pm
Gribu visu tā skaisti un eleganti. Nezinu, ko tieši es gribu skaisti un eleganti, bet gribu skaisti un eleganti, un rāmi, un .. skaisti. Gribu mest neglīto (kā grabažas) pār bortu. Tāda citas dzīves sajūta pielavījusies, nu, un es vieglprātīgi ļaujos, un kāpēc gan ne, galu galā?10/7/12 06:53 pm
Nothing suits me better than my long, dark, wavy hair.9/20/12 03:51 pm
Šodien neesmu izdarījusi neko no plānotā. Visu dienu vāļājos gultā ar sajūtu, ka kāds jostasvietā cenšas manu muguru pārlauzt uz pusēm, turklāt papildus man sāp arī spranda. Tas viss ir kas jauns, man parasti mugura nesāp. Esmu pavisam sabijusies, lai nenotiek kā j-kga draudziņam, čota man operāciju negribas, bet gan jau, ka tās ir tikai manas iedomas, es vispār katru savu sāpi esmu tendēta momentā saistīt ar vēzi un tamlīdzīgi smagām problēmām, un slimības simptomu gūglēšana manas iedomas par gaidāmo nāvi/ellīgajām ciešanām parasti tikai pastiprina. Visbeidzot gan esmu piecēlusies, jāaiziet līdz kurpniekam, jāaizved lupatas uz ķīmisko tīrītavu un jāaiziet uz lekciju, kurā ir kaut kāds super-apjomīgs seminārs, cik nu no atsūtītajiem materiāliem var spriest. Rīt jāparaksta līgums, jāsatiek S., jāiedzer (moš muguru atlaidīs) un jānopērk kurpes. Sestdien, svētdien jāiedzer vēl un tad pirmdien uz darbu.9/4/12 03:52 pm
Iespējams, esmu pārlieku kritiska pret sevi dažās jomās, lai gan, ko tur daudz, ikviens, kurš mani pazīst ilgāk par nedēļu, šo lasot, noteikti smīkņā. No otras puses, ja es nebūtu kritiska, man tik slimīgi nevajadzētu par katru cenu vienmēr uzvarēt.9/3/12 02:58 am
Man patīk melnas, plānas tintes pildspalvas, un, jā, ir nepiedodami to nezināt. Ar citām es nerakstu. Nu, vai arī rakstu, ja citādi nevar, un izjūtu nopietnu diskomfortu.9/3/12 12:16 am
Nekas nav tā, kā vajadzētu. Mana dzīve gluži labi atspēko populāro teoriju "viss notiek tā, kā tam jānotiek". Nē, tā pat nav dzīve, ar manu dzīvi viss ir kārtībā, tā esmu es pati, ar kuru nenotiek tā, kā jānotiek. Man ir viss un tomēr nav gana, nekad man nav gana, vienmēr vajag vēl un vēl, un vēl, un viss taču būtu labi, ja ne tās ilgas, kurām ne sākuma, ne beigu, vienmēr tas svelošais tukšums, nu bļin.
8/9/12 11:39 pm
Man ir jaunas mīļākās smaržas (nekur tālu no vaniļas, rozes un muskusa neesmu tikusi, tomēr šīs ir citādākas, šķiet, ka vēl smagākas par iepriekšējām, kurām biju uzticīga pēdējos, emm, 5,5 gadus, bet es arī nemaz nevarētu sevi iedomāties lietojam tropisku, augļainu Escadu vai tml. smaržas).
8/9/12 05:44 pm
Lūk, arī veids, kā mani ellīgi sadusmot - sākt uzvesties rupji, netaisni un valdonīgi. Nostrādā visos gadījumos bez izņēmumiem, izraisot grūti pārvaramu vēlmu iztriekt zobus par atļaušanos vien.8/2/12 01:50 am
Manī atgriezies darba spars, es caur lielām ciešanām pierunāju savas smadzenes atkal strādāt, pirmās pāris stundas bija ļoti, ļoti grūti, bet nu jau domāšanas process rit gana raiti. Rīt abas turpināsim kustību!8/2/12 01:47 am
Kā man patīk risināt kāzusus, aiaiai!!!8/1/12 12:34 am
Labi, ko es čīkstu, patiesībā manu nelaimju vienīgais cēlonis ir fakts, ka kopš 1.jūnija, t.i., kopš bakalaura aizstāvēšanas es to vien esmu darījusi kā ballējusies, gulējusi un atslābinājusies, šie ir bijuši divi izpriecu mēneši, un tagad ir tā grūti ļoti uzkāpt atpakaļ uz pareizā ceļa un sākt kaut ko darīt dzīves labā.7/22/12 10:12 pm
Ome sacēla baigo traci ap manu roku, šai alerģija tādos apmēros, ka ar steigu jābrauc uz slimnīcu pēc kaut kādām potēm, ja iekož. Viengad` pēc lapsenes dzēliena četras dienas slimnīcā gulējusi. Nu, man it kā nekas, šorīt pamodos ar sarkanu pumpu 15-20cm diametrā, augšdelms manāmi uztūcis un šaaausmīgi niez, bet šī tik un tā zvanīja entās reizes ar padomiem.Tīrīju mašīnu, sāku brīnīties, no kurienes tāds siltums nāk, sildītājs taču nevarētu būt ieslēgts, un tad aptvēru, ka siltumiņš no rokas sejā iesities - sadzeltā vieta ir vismaz trīs reizes karstāka kā pārējais ķermenis. Ķermeņa temperatūru gan izmērīt nevaru, visi termometri kaut kur noklīduši, bet nu varētu būt, ka ir pie 37,5°, tā vienmēr bērnībā bija. Oma teica, viņai jaunībā līdzīgi kā man bijis, bet, gadiem ejot un organismam dilstot, arvien smagāka reakcija katrreiz, tad nu šī arī pensijas vecumā (tāpat kā es šobrīd) skrien prom, ko kājas nes, ieraugot biti vai lapseni.
7/22/12 01:12 am
Vispirms es, savās hipsteru čībās bēgot no lapsenes, paslīdēju uz slapja seguma un nomaucos uz mutes tā, ka dzirksteles gar acīm pašķīda. Tagad man ir zils, uzpampis augšstilbs un vēl aizvien sāpoša galva, kuru es krītot ļoti veiksmīgi atsitu vai nu pret plecu, vai nu pret dēļu grīdu, īsti nezinu. Stundu vēlāk, rāmi soļojot pa Kuldīgu, man uz krūtīm uzsēdās kamene, un es dzīvnieku ne tikai laikus nemanīju, bet arī iegrābos nabagā ar augšdelmu. Tagad man ir uztūkusi, niezoša kamenes koduma vieta uz rokas. Vēl desmit minūtes vēlāk es uzgāzu sev karstu smalkmaizītes pildījumu, kārtīgi iecukorojot ne tikai savas drēbes, bet arī matus. Kaut kādas šausmas. Stāvēju kā maza meitene un bimbāju ielas vidū ar savu bulciņas pārpalikumu rokā, līdz mani samīļoja, aizveda līdz izlietnei un dalīta bēda likās mazāka bēda. Vispār varena diena, ja neskaita nabadzīgās, nabadzīgās valstiņas sajūtu, kas rodas, izbraucot ārā no Rīgas.7/18/12 12:33 am
Man patīk cilvēki, kas spējīgi uztvert manus mājienus. Kas pievērš uzmanību tam, kādas krāsas ziedus es dāvinu, saprot, ko nozīmē mani brīžiem neveiklie, mīklainie teikumi, tie, kas zina, ko nozīmē mans skatiens un kurā brīdī mans "nē" ir "jā". Manas mājas ir tur, kur mani prot lasīt un zina, ko un kad gaidīt.7/17/12 01:24 pm
Man ir plāns, kā izbeigt šo visu, un tomēr, kurā brīdī mēs uzzinām, vai mūsu izvēles bijušas pareizas, un kurā brīdī mēs beidzam šaubīties? Visa mana dzīve ir intuitīvu izvēļu rezultāts, spontānu ideju un notikumu fināls, kas šķiet absurdi manas apzinīgās, it kā prātīgās personības kontekstā. Varbūt es nemaz neesmu tik prātīga? Varbūt es dzīvoju maldos par to, kas esmu? Nav kārtības, nav un viss.5/23/12 06:42 pm
You call me lavender, you call me sunshineYou say take it off, take it off
5/13/12 11:33 pm
Ja man kādreiz būs ģimene, es noteikti gribēšu svētkos visus ieģērbt idiotiskos rūķu/zaķu/whatever tērpos un kopbildi izsūtīt pa pastu kā apsveikumu omītēm, tantēm, onkuļiem, māsīcām un brālēniem. Tā būtu tik funny tradīcija, esmu sajūsmā par domu vien! :)Powered by Sviesta Ciba