Esmu drāāusmīgi sailgojusies pēc leišu māsīcām un viņu bērniem - mazo Gabrielu neesmu vēl ne reizi redzējusi. Esmu sajūsmā par nākamo nedēļas nogali ne tik daudz bērnības draudzenes kāzu dēļ, kas notiks sestdien, cik daudz tāpēc, ka piektdienas vakarā mēs, visas četras māsīcas, beidzot kopā atkorķēsim pudeli, un turpat apkārt skraidīs divas mazas, skaistas peciņas, kuras paņemt oppā un kuras pamīļot, un drūmi dirnēs divi puikas - pusaudži. Aiiii, ģimene, ai, mano gražuolė Lietuva - mūžīgi manā prātā un sirdī ieslēgta.