Finansiālais iztrūkums, kurā esmu pamanījusies iedzīvoties pēdējo mēnešu laikā un no kura man nekādi neizdodas tikt ārā, tāpēc ka gribas uz tādu balli un šitādu, gribas cigaretes un šokolādi, un lupatas, un pa telefonu runāt, un tad vēl fakts, ka nespēju pieķerties bakalauram un ar katru dienu man arvien neērtāk iet pie darba vadītāja, jo laiks taču rit, bet iedvesma savu tvirto pēcpusi  pie manis joprojām nav atvilkusi, un tad vēl visādi sapņi, pilni nelabu asociāciju, un mana draudzene trauksme ir atpakaļ. Netieku vaļā no kņudoņas, no tām skudrām zem ādas - esmu ko svarīgu palaidusi garām, nemanījusi nelaimi piezogamies, laikus dārzu neizravējusi, kļūdījusies. Nespēju saprast, kas tas ir, kas neliek mieru, un, kamēr nezinu, tikmēr neko nevaru darīt, jo nav taču neviena, ar ko izrēķināties, - tas beidz mani nost, goda vārds!