nē, ne tikai - visi "manīm" un "par cik", un runas, kas iet, utt.
man tiešām nav iebildumu, ja runā nepareizi apzināti - teiksim stiliņš tāds, vai raksta konkrētā stilā/izmanto konkrētus žargonismus savā vidē, vai laiku pa laikam neapzināti kļūdās (es taču arī mēdzu emociju iespaidā sarakstīt glupības vai ne vienmēr precīzi zinu kā kādu retāk lietotu vārdu raksta, vai uznāk stulbums un vienkārši uzrakstās (ar to domājot neapzināti un burtiskā nozīmē - pats no sevis) aplami, vai, kā es nereti mēdzu, burtus vietām mainīt un miljons citi sīkumi), bet tā neapzinātā nezināšana. nu, bļin - kā var klaigāt par vienu vienīgu latviešu valodu, ka savā dzimtā mēlē mauj kā lops?!
no vienas puses piekrītu, no otras - lai arī latviešu valoda ir skaista un melodiska, tomēr skopa, jo nemaz nerunājot par jaunajiem vārdiem, kas nāk no jaunajām tehnoloģijām, daudzu citu trūkst, piemēram, latviešu valodā mums nav otra vārda, kas apzīmē valsti (country un state, arī krievu valodā ir atsevišī vārdi, jo būtība nav viena un tā pati utt.). Protams, es varēju izmantot vārdu "iecietība" nevis "tolerance", tajā pat laikā domāju, ka piekritīsi, ka, piewmēram, "tolerēt" un "verbs" (droši var atrast spilgtākus un precīzākus/atbilstošākus piemērus) nav vienas kategorijas vārdi, ņemot vērā, ka verbam ir latviešu analogs, bet ir vārdi, kam ir tulkojums, bet ir niansēta atšķirība nozīmēs.
gribu pateik tik vien to, ka, lai arī valodas lietas ir sarežģītas, [ne]apzināti kropļot vai neapzināti runāt glupības, manā skatījumā, nav attaisnojami.