kaut kā šodien ienāca prāta, ka ap gadiem 35 akurāt kkāds pārejas periods kārtejais. ir pienācis. pārāk daudz lietas ir jālauž un jāmaina konkrēti sevī. tas nenāk pārāk viegli, tas tiesa. kaut vai, piemēram, ir daudz vieglāk palicis runāt par emocijām un jūtām, ko agrāk vispār nevarēju. un vēl liekas, ka ir pienācis tas laiks, kad teorijā lasītais daudzās jomās sāk realizēties praksē, un ta teorija izrādās sasodīti pareiza. un ka izrādās, ka varu daudz vairāk, kā man likās.
vienu vārdu sakot, kļūst interesanti dzīvot :)