pateicoties komūnai pajautā, noarhivēju cibu. gan bez komentiem, kas žēli.
kas zin, cik ilgi manis vairs būs?
un, izmantojot gadījumu, atklāju, ka esmu palaidusi garām apaļo desmito dienasgrāmatas dzimšanas dienu 17.martā.

nu nekas, pieņemu bucjas, ziedus un naudas pārskaitījumus šajā sakarā arī ar novēlošanos :)
un apaļi desmit "paldies" tam, kas mani te ievilka, gan jau, ka pa šiem gadiem arī kas labs, pateicoties Cibai, ir bijis, un jauki cilvēki iepazīti ;)

kkā pēdēja laikā jūtos tik sūdīgi, domājot par dzīves manas eksistences jēgu, ka, ja būtu kkāds sadirsto dzīvju konkurss, reāli varētu pretendēt uz vietu pirmajā trijniekā :)

somiņas sakārtošanas nolūkos, izbēru tās visu saturu uz galda un atradu dažas lietas, kuru izcelsmi vairs pat nezinu un iedomāties nespēju :)
som(iņ)ā atradās:
-špricīte, nepadomājiet neko- to māsiņa iedeva bērnam spēlēties (laikam, lai viņš nebaidītos no dakteriem, ko viņš tāpat nedara)
-galva (!), piederīga kādai rotaļu automašīnai
-mini ketcjupa iepakojums (?), gan jau, izmantojot izdevību, nosperts kādā Burger King ēstuvē
-rokaspulkstenis ar saplēstu siksniņu, kuru tā arī nevaru jaunu nopirkt
-viena konfekte, atņemta bērnam, ciest nevaru tās ēstuves, kur bērna dēļ kopā ar cjeku var dabūt sauju pretīgu koncju
-divi veci maksas WC tiketi. saglabātu, lai izmantotu kafijas dzeršani uz autobāņa kādā kafejnīcā (par WC samaksā 70 centus, bet 50 var "atpelnīt' ja kko pērk)
-zobu diegs iepakojumā, kuru jau domājos esam atstājusi veikalā, bet re- atradās!
-viens pie tējas kafejnīcā neapēsts cepumiņš iepakojumā. gan jau, ka vīrs atdeva savējo :)
-3 paciņas kabataslakatu no nesenās saaukstēšanās laika
-ļoti daudz visādu izmēru plāksteru
-kaklā pūšamais, arī no slimošanas
-maks
-pildspalva
-2 lūpu krāsas, kas to būtu domājis, ka man ir pat lūpu spīdums. droši vien pavecs ;)
-tik tak, jo tur ir tik maz kalorijas!
-un 5 centi vienā gabalā.

un tagad uzmanību! jautājums- ko manas somas saturs par mani pastāstītu?

Jesussss, Jesussss... gluži vai aptecējās... un neviena ziedīna!
da tepatās, pirms dienām pāris burtiski, 17.martā, apritēja veseli 8 (astoņi!!!) gadi, kopš es te piedalos.

ja tā padomā, esmu visu nomainījusi, pat vairākkārt pa šo laiku - darbus, vīriešus, dzīvesvietas, bērns nācis klāt, suns pa to burzmu nācis un aizgājis... tik šī te vieta palikusi. redzēsim, cik ilgi.
man liekas, ka es aizvien vairāk runāju uz iekšu, jo uz āru man kkā nav un nav ko teikt :)

piedodiet. vainīgs. sodiet mani ;)

Lēnām un neatlaidīgi grami krājās un pa gadu jau piekrājies kāds vesels kilograms dzīvsvara. Pēc gadiem pieciem ta vēl tā, bet negribētu sevi satikt pēc kādiem trīsdesmit gadiem.

kaut kā šodien ienāca prāta, ka ap gadiem 35 akurāt kkāds pārejas periods kārtejais. ir pienācis. pārāk daudz lietas ir jālauž un jāmaina konkrēti sevī. tas nenāk pārāk viegli, tas tiesa. kaut vai, piemēram, ir daudz vieglāk palicis runāt par emocijām un jūtām, ko agrāk vispār nevarēju. un vēl liekas, ka ir pienācis tas laiks, kad teorijā lasītais daudzās jomās sāk realizēties praksē, un ta teorija izrādās sasodīti pareiza. un ka izrādās, ka varu daudz vairāk, kā man likās.
vienu vārdu sakot, kļūst interesanti dzīvot :)

bet vispār man ir drausmīgas bailes no tumsas un šausmīgi nepatīk palikt mājās vienai. faktiski nekad neesmu arī tā īsti dzīvojusi viena, vienmēr kāds vai kāda ir bijis līdzās, kaut vai blakus istabā, aiz kā trūkst vientulīgas dzīvošanas pieredzes.

gribēju vakar aiz vientulības un bailēm drusku daudz iedzert, tak šodien agri draud tāla braukšana kopā ar bērnu, tāpēc neriskēju. nu un nogrozījos pusnakti, līdz pusastoņos laimīgs pamodies bērniņš sāka pa mani rāpot :)

labrīt, tātad, nakts ir pārdzīvota!

eh, ka vajadzētu saņemties un beidzot pārmaiņas pēc uzvilkt kleitu!
jo vai nu es nespēju atrast piemērotu kleitas vai svārku modeli, vai pārāk dziļi manī sēž kkādi sasodīti kompleksi attiecībā uz sevi, ka nekādi nevaru saņemties uz augstākminēto nodarbi :(

Kadreiz esmu apgalvojusi, ka man ir melna svitra, tad tagad es to atgalvoju. Viss sjis mans brauciens uz Lv ir viena milziga zebras pakala. un es te jutos slikti. Rit butu bijis jalido atpakal uz- Majam. Se tev, nxn, piga- panem pati plauktina.

viskauko organizēt vispābā ir baigi forši un patīk man, bet nu kādas piecies lietas vienlaicīgi bīdīt ir neforši.
bez tam man kaut kāda autokarma sliktā piemetusies, ja 7dien riepu mainīju, tad šodien būs sex, kā rādās, ar vienu Opeļsaimnieku, kam aiz stikla atstāju savu tlf numuru. bez tam vīrs mani ir pametis, un labi, ka ir māte, kas vismaz sīko pieskata.
jopcik, gribu atpakaļ uz DE, kur visu dara vīrs :(

visā visumā es jūtos labi un pat ļoti labi tieši tik gara un tukla, cik esmu. tikai tad, kad ap mani rosās mazmazītiņi vīriņi (nu tur frizierīši, masierīši, dakterīši visādi), es nezinkāpēc sajūtos Milzīga un tā kā drusku Lempīga, vai. tad lūk, vakar pie friziera mēģināju izfēnot matus (ja pats fēno, tad sanāk lētāk ;) sēžot krēslā, lai nezaudētu acu kontaktu, tā teikt. grūti, vai ziniet.

dakterīt, vai mani var glābt?

no tā KVIZ draugos var visādas labas lietas par sevi uzzināt. piemēram, ka, ejot vannā, es ņemu līdzi roratslēgu un urbīšu komplektu :) vai ka no ZSv vecīša es gaidu poniju. un vispār, ka esmu mīļš šņukuriņš, bet to jau visi tāpat zin :)

p.s. muļķības, es neesmu dejojusi uz bāra letes! vismaz man tā liekas... 4BK uz skatuves gan, divas reizes, cik atceros...

vīrs pameta mani uz 3 dienām vienu. ko man tagad tos sparģeļus sev vienai vārīt, štoļi?

lai ko es arī kādreiz par lauku dzīvi nebūtu teikusi vai domājusi, tā tomēr IR bauda siltā pavasara rītā aizbrist basām kājām pa zālīti līdz solam un SAVĀ dārzā iedzert kafiju. tas nekas, ka tepat aiz žoga tipogrāfija, bet pāri ielai laku rūpnīca. ir pat bauda nest savus "zaļos" atkritumus līdz komposta kaudzei un uzmest īpašniecisku skatienu zālājam vai dīgt sākušiem lociņiem.
ja vien tie sasodītie truši atstātos un beigtu mēģināt rakt katakombas zem manām abām zemenēm :( jā, mūs apsēduši truši! kopš Karlo vairs neuzmana teritoriju, palikuši pavisam nekaunīgi. izbradā zālaju, nosper putniem domāto ēdienu, mētājās ar nopļauto zāli un mēdās gar logiem :(

Ja kalendārs nemelo un šodien ir 17.marts, tad manai dienasgrāmatai apaļa 5 gadu jubileja.
Pa šo laiku ne tikai 4 darbus paguvu nomainīt, bet arī apprecēties, pārvākties uz citu valsti, dabūt suni, dabūt bērnu, atvadīties no suņa, iestādīt koku, nopirkt dzīvokli un izremontēt to utt. utjp. Ja tā padomā- laiks skrien kā cūka pa grāvi, bet izdarīts un piedzīvots ar trakoti daudz pa jamo laiku.
īsumā- no trakas vecmeitas, kam nekā nav, līdz nopietnai ģimenes mātei ar īpašumu un drusku naudiņu :)

par to tad arī... priekā!

Poll #15402 existenciāli vitāls jautājums
Open to: All, results viewable to: All

vai nxn ir?

ja nxn ir, kur viņa ir?

ja nxn nav, kāpēc nav un kad būs?

o Jesssus! jau vesels gads laulībā novilkts, svēdien gadadiena.
ģimene pa to laiku dubultojusies ;) cerams, ka pa nākamo gadu (ja līdz tam nonāks) jamā atkal nedubultosies :)

kad es jau biju nolēmusi, ka "neviens mani nemīl" un "visi mani aizmirsuši" (kā arī laikam būtībā ira), piepeši zvana viens pasens ex no studiju laikiem (patiesībā viņš man tāds dubultais ex, jo vienreiz pašķīrāmies, tad pēc laika atkal satikāmies, un tad atkal pašķīrāmies, bet sexa mums nebija ne pirmajā ne otrajā reizē, kaut kā dīvaini), bet es biju tālu un darbos iegrimusi un nepaspēju līdz telefonam. es tagad nesaprotu, viņš gribēja ar mani runāt, vai nejauši nospiedās zvanīšana. a zināt gribās ta ellīgi! bet es turēšos un neatzvanīšu!! vo!! kas priecē- viņam tomēr ir mans numurs saglabāts! man gan viņa nav, bet es atpazinu, jo dikti jau jocīx tas numurs :)

un vēl kas- pēc vairāk kā gada apsolūtas atturības no alkahola, iedzēru vīnu... oj, kā do pa galvu no tām divām piektdaļglāzēm!!!
celams, ka dēls būs stipls dikti un panesīs manu leibumu ;)

vīrs ir mani uz 2 dienām atstājis- mācības šim, saproties.
Būtu es jauna, slaida un skaista kā agrāk, pilnīgi noteikti sarīkotu kādu rautu vai vismaz sex ar kādu ex ;). a tā- man ir 2 dienas tikai man, "Tikšanās vietu mainīt nedrīkst", suns, kurš jāstaidzina, māja, kas pēc tam, kad vīrs ir sakrāmējis somu semināram, izskatās kā pēc neliela kariņa, veikals ar vietējām zemenēm netālu un ex-darba kolēģi, ko jau sen esmu solījusi apciemot. gan jau 2 dienas kkā novilkšu :)

p.s. nu un Ciba, saprotams. bet es sākšu ar ex-kolēgām, kamēr nav vakardienas plus 33 atkal iestājušies un es varu savas tuklās miesas kustināt pa āru.

( Tesc DZD )