visā visumā es jūtos labi un pat ļoti labi tieši tik gara un tukla, cik esmu. tikai tad, kad ap mani rosās mazmazītiņi vīriņi (nu tur frizierīši, masierīši, dakterīši visādi), es nezinkāpēc sajūtos Milzīga un tā kā drusku Lempīga, vai. tad lūk, vakar pie friziera mēģināju izfēnot matus (ja pats fēno, tad sanāk lētāk ;) sēžot krēslā, lai nezaudētu acu kontaktu, tā teikt. grūti, vai ziniet.

dakterīt, vai mani var glābt?