pateicoties komūnai pajautā, noarhivēju cibu. gan bez komentiem, kas žēli.
kas zin, cik ilgi manis vairs būs?
un, izmantojot gadījumu, atklāju, ka esmu palaidusi garām apaļo desmito dienasgrāmatas dzimšanas dienu 17.martā.

nu nekas, pieņemu bucjas, ziedus un naudas pārskaitījumus šajā sakarā arī ar novēlošanos :)
un apaļi desmit "paldies" tam, kas mani te ievilka, gan jau, ka pa šiem gadiem arī kas labs, pateicoties Cibai, ir bijis, un jauki cilvēki iepazīti ;)