un jāpaliek savās vietiņās

(Reply to this) (Thread)

ņu tas jau pats par sevi :)))

(Reply to this) (Parent)

Kalvins un protestanti vispār pa lielam ir pidari.

Daudz par šo domāju. Kalvinam var daudz piesieties, bet tieši dubultā predestinācija - nu, ka, piemēram, tā kā tu netici, visticamāk tu jau kopš (varbūt pat pirms) pasaules radīšanas esi nolemts ellei un mūžīgam postam - izklausās kārdinoši saprātīgi un loģiski, jo izskaidro crux theologorum (http://lutherantheologystudygroup.blogspot.com/2010/09/crux-theologorum-doctrine-of-election.html) - kāpēc daži tiek pestīti, bet citi tik skaidri un nenovēršami iet pazušanā, un lielā mērā sakrīt ar attapīgākiem vērojumiem, neapšaubāmi pieredzes apstiprinātiem, par modernā cilvēka stāvokli kā tādu.
Atliek tikai cerēt, ka tā tiešām nav - ka Jēzus glābj grib glābt visus.

(Reply to this) (Thread)

1) Es ticu "predestinācijai" tās nereliģiskajā izpausmē - determinismam. Varbūt ne uz 100%, bet uz, teiksim, 75% ticu :)
2) Ko nozīmē tas, ka 'es neticu'? Tas viss jau var laika gaitā mainīties, tāpēc man nav skaidrs, no kurienes tu ņem savu informāciju par manu šī brīža stāvoklī ticībā vai neticībā, jo šajā žurnālā publiski rakstu ļoti maz, arī zem atslēgas krietni mazāk nekā agrāk, bet tu jau kādu laiku vairs neesi manā draugu pulciņā. Man arī nekas nebūtu pretī, ja tu būtu, jo kopumā tev neapšaubāmi ir valīdi argumenti un sava loģika tajos, bet tad droši vien es vēlētos pieņemošāku skatījumu uz sabiedrības grupām, kuras tu nepārstāvi, nepārzini, bet tāpat diezgan pārliecinoši noliec (piemēram, cilvēki, kas apmeklē "Bolderāju" vai cilvēki, kas ģērbjas krāsainās drēbēs).
Turklāt es esmu bijis diezgan konkrēti ticīgs - esmu audzis pie katoliskas, puritāniskas, autoritatīvas vecmāmiņas, gājis svētdienas skolā, kristīts un iesvētīts, gājis uz grēksūdzēm, lūdzies katru vakaru gan parasto tēvreizi, gan arī, šķiet, vecmāmiņas izdomātu: 'Dieviņ dod veselību, naksniņu pārgulēt, sargi glabā, lai ļauns ienaidnieks aiziet projām!' Mana neticēšana drīzāk sākās kaut kur ap 13 - 14 gadu vecumu, kas arī bija vecums, kad piedzīvoju ekstrēmāko bulijingu, izstumšanu un apsmiešanu no vienaudžu puses, kā arī absolūtu neieinteresētību no 'ģimenes'. Tad sanāk, ka arī visa mana ticības zaudēšana ir predestinēta? Es gan vairāk to saistītu ar to, ka mana vecmāmiņa zaudēja savas kundzības status quo manās acīs, turklāt es arī manīju, ka manas lūgsnas neattur manus klasesbiedrus no manis ikdienišķas pazemošanas.
3) "kāpēc daži tiek pestīti, bet citi tik skaidri un nenovēršami iet pazušanā" Paga, kādā veidā tad daži tiek pestīti? Kā tu zini, ka es netikšu pestīts? Vai tad pestīšana nenotiks pēc manas nāves, ja tā notiks? Un tad es kā spožs enģelis mirdzēšu debesu valstībā, pavisam aizmirsis par to, ka reiz biju netīra zemes būtne? Kā tu zini, ka ar mani tas nenotiks, ko es tik nopietnu esmu grēkojis? Kāda informācija tev ir pieejama par manu dzīvi? Tu strādā kaut kādā slepenpolicijā? Sorry, varbūt pestīšana notiek jau dzīves laikā un es vienkārši pāprotu šo kristīgo terminu, tik tiešām neesmu lasījis kristīgu literatūru savus gadus 16. Tad tu vari man to paskaidrot, ja vēlies. Baznīcas gan arī esmu apmeklējis šomēnes 4 reizes, turklāt 3 dažādās baznīcās - biju uz dievkalpojumu, kantāti "Dievs, tava zeme deg!", Haralda Sīmaņa koncertu, kā arī uz pareizticīgo koru koncertu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

1)vairums kristiešu jau arī tic predestinācijai, bet, kā pareizi norādi, uz 75%, nevis 100 (kas būtu kalvinisms). luterāņu pozīcija ir paradoksāla - protams, ka visu izlemj un nosaka Dievs, un ka cilvēks neko, lai gan, piemēram, rodas ilūzija, ka es varu izvēlēties, piemēram, klausīties vai neklausīties Dieva vārdu (kurš tad tālāk ar mani dara savu darbu). tiesa, retrospektīvi (un to pat apstiprina daudzi katoļi, kuri ar darbošanos un izvēlētiem gribas aktiem mēģina "iegūt" pestīšanu) vienmēr nākas atzīt, ka "tas viss bija Dievs", ne jau es.
2) piedod, nerakstīju par tavu ticību, neesmu siržu tiesnesis, tas "es neticu" bija domāts poētiskā es formā. bet interesanti, ka tomēr kaut ko personīgi atklāj - daudzi labi katoļi (neesmu katolis) standartā zaudē ticību ap 14-15 gadiem, tad atgūst ap 30-35, varbūt 40.
3) pat ja es būtu konkrēti runājis par tevi, protams, es nezinu un nekad nevarētu zināt, vai tu tiksi pestīts. tas ir tikai Dieva rokās. sk. kaut vai gadījumu ar Jēzum blakus krustā sisto bandītu, kurš īsi pirms nāvis ticēja Jēzum, un līdz ar to iemantoja valstību. cilvēku iekšējības dziļumi ir tik apslēpti un neizdibināmi, ka citi kristieši par it kā vēl neticošo pestīšanu var tikai lūgt Dievu. luterāņi, atsaucoties uz Jesaju, bieži saka, ka D. vārds nekad neatgriežas un nekrīt tukšā, tas vienmēr paveic kādu darbu - ja esi bijis baznīcās uz dievkalpojumiem koncertiem, kāda kripata Vārda jau iekrīt apziņas dziļumos, pat ja neartikulēti.
bet runa tiešām bija par akadēmisko teologu problēmu, uz ko nevienam nav īstas atbildes, pat radikālā kalvinistu predestinācionisma - jo bībelē ir kaudzēm gadījumu, kad kāds deus ex machina tiek pestīts, tam tiek apsolīta valstība, bet citi, piemēram, Jūda - pat ja viņš bija apustulis, pat ja it kā ticēja Jēzum - bezmaz vai nolemti iet pazušanā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

OK, paldies par atbildi, saprotami. Man vēl nav 30, bet par baznīcu vai jebkādu reliģiska / garīga rakstura organizāciju esmu atsācis domāt stiprāk tieši tādēļ, ka man arī baigi necepī modernā cilvēka stāvoklis. Esmu kristīts un iesvētīts kā katolis. Interesanti, ka arī mans ebreju vectēvs kopā ar mani bērnībā apmeklēja katoļu baznīcu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Katoļiem, līdzīgi ebrejiem, interesanti ir tas, ka, viņuprāt, ja cilvēks ir reiz kristīts katoļu baznīcā, tad viņš mūžīgi ir tās loceklis, tāpēc viņi reģistros vienmēr uzrāda kristīto skaitu, ignorējo, cik no tiem regulāri un vai vispār apmeklē baznīcu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nedaudz izklausās pēc vēlmes lepoties ar lielāku statistiku :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jā, Tu esi tas, ko angļi sauc par lapsed Catholic. kristības sakraments izdzina dēmonus (eksorcisma daļa), nodzēsa visas neražas, kas tev personīgi vilkās līdzi kopš Ādama (tas ir, arī visādus tavu senču grēkus). nekādi pasaules spēki nevar atcelt kristības sakramentu, kurš ir pārdabisks. pat ja tevi ekskomunicētu (par kaut kādiem šausmīgi smagiem pārkāpumiem) un permanenti liegtu komūniju ar Baznīcu, tu vienalga paliktu kristīts katolis. tu skaities Dieva bērns un velnam vara pār tevi ir ierobežota. + tavi sargeņģeļi raujas 24/7 tavā labā.

(Reply to this) (Parent)