Neutrum ([info]neutrum) rakstīja,
@ 2011-07-05 21:54:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Zēns un šoferis
Autobusā stāvēju pie vējstikla un redzēju, kā gadus desmit jauns puika uz riteņa līksmi atdod godu autobusa vadītājam, kurš savukārt līdzīgi pamāja pretim. Pateicos par ceļu, izkāpu un smaidīdama devos mājup.
Kāpēc man šķiet, ka vienīgi šejienes mentalitāte to pieļauj? Esmu pārliecināta, ka tas bija gluži parasts zēns un šoferis - viens no simts šoferiem pilsētā, ka šie divi cilvēki nekādā veidā nav saistīti - ne ar ko citu kā vien šo jautro žestu. Tajā bija kaut kas tik cēls, kaut kas Holivudisks, pat eksotisks man, no Eiropas provinces nākušajai. Zēns militāri pamāj šoferim, šoferis militāri māj atpakaļ. Visi smaida, viņi un mēs. Cik vienkārši. Cik daiļi.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]neutrum
2011-07-07 16:17 (saite)
nekad es nerakstìju, ka man kaut kas traucètu, labi?! Neko es nenopelju - kà redzi augstàk - tur nav nekàdas noràdes par pirmo un otro vietu utt oo, V., man liekas, Tu starp rindinjàm esi izlasìjis Pats Savas nevis Manas párdomas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]eureka
2011-07-07 16:37 (saite)
es ļoti atvainojos par toni. jau rakstot jutu, ka kļūstu par asu, bet man vajadzēja līdz galam pateikt lietas, kas man laikam sakrājušās uz sirds.



(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?