Nu ko brīvdienas jau sākušās... Jauka brīvības sajūta... Var tik daudz ko nedarīt un tā vietā darīt kaut ko citu. Žiņkārojoties appētīju savus konkurentus aprīlim. Sajutos mazliet nožēlojama - viņi ir TIK, TIK..! Bet nekas jau nav bezcerīgs, vai ne? :)

Izmetu 4,5 GB mūzikas un filmu, bet tas ir vien piliens jūrā. Vēl daudz jāpieveic. Toties atklāju, ka man patīk Westlife. Tā no vienas dziesmas izaug veseli cd...

Vēlāk došos staigāt pa veikaliem :))

(nespēju sakoncentrēt domas uz kaut ko vienu un noteiktu... viss ir tik sīki sadrumstalots... pārāk daudz laika, pārāk daudz ko darīt, pārāk daudz interesantu lietu, pārāk, pārāk daudz no pagātnes vēl līdzi nāk... pārāk...
*jāsameklē dziesmām vārdi googlee!
*ārā skaisti pavasarīgi saulains... neesmu skatījusies termometrā, vai silts... varbūt jāvelk kurpes un mētelītis?)

Ir tikai 12.00, bet šķiet, ka puse dienas nodzīvota. Laika vēl ir daudz...
Vai nav nejauki, ka tad, kad es zinu, ko es gribu, es to nevaru dabūt? Nu un, ka man tas nav akūti vajadzīgs?!