viss jau bija labi, uzrakstīju, ka šogad skolā neies, pilni septiņi ap valsts svētkiem rudenī un tagad piezvana audzinātāja kas un kā mums iet un ka vispār vajadzētu gan, tak tik gudrs un tiks galā un vismaz pēc grupas karantīnas beigām gan kaut drusciņ atnāciet un aaaaaa man atkal sirdsklauves, kā lai zin kā ir pareizi un ko darīt? es jau domāju, ja skola zūmā tiešām nav vērts, tad labāk kādu pulciņu piemeklēt, ir divas daudzpulciņu vietas dažu sabiedriskā transporta pieturu attālumā. vai mūzikas un mākslas skola. un tas jau vispār vēl neņemot vērā pašu kovida situāciju
jo nu grupas vatsapā jau nedēļu kā miers no diskusijām par izlaidumu. kaut nu otrai audzinātājai nekas traks un citi bērni arī nesaslimtu
Atj. pilnai laimei tikko izrādās, ka divās citās grupās trīs bērni ir kontaktpersonas
mūsmāju pusaudzis uzskata, ka vislabākais vidusskolā ir būt vecākam, divpadsmitajā klasē var likt tiesības, utt.
man likās, ka forši ir ātrāk (agrākā vecumā) pabeigt skolu un tad vairāk laika "lielajai dzīvei", bet, redz, jauniešiem pilnīgi cits skatījums.
es noteikti balsoju par garāku bērnību, savējo laidīšu tikai septiņos ar pusi, lai gan ir ļoti gudrs, apķērīgs un bērnudārzā stāsta, ka arī ļoti uzmanīgs un rūpīgs attiecībā uz mācībām.