viss jau bija labi, uzrakstīju, ka šogad skolā neies, pilni septiņi ap valsts svētkiem rudenī un tagad piezvana audzinātāja kas un kā mums iet un ka vispār vajadzētu gan, tak tik gudrs un tiks galā un vismaz pēc grupas karantīnas beigām gan kaut drusciņ atnāciet un aaaaaa man atkal sirdsklauves, kā lai zin kā ir pareizi un ko darīt? es jau domāju, ja skola zūmā tiešām nav vērts, tad labāk kādu pulciņu piemeklēt, ir divas daudzpulciņu vietas dažu sabiedriskā transporta pieturu attālumā. vai mūzikas un mākslas skola. un tas jau vispār vēl neņemot vērā pašu kovida situāciju
jo nu grupas vatsapā jau nedēļu kā miers no diskusijām par izlaidumu. kaut nu otrai audzinātājai nekas traks un citi bērni arī nesaslimtu
Atj. pilnai laimei tikko izrādās, ka divās citās grupās trīs bērni ir kontaktpersonas
Bija grūti pārliecināt, ka jāpilda mājasdarbi, pie kam sākumskolas pedagogs bija tāda gluma kaza, kas ļāva visu dienu skolā ļurināties (zīmēt, spēlēties ar draudzenēm, utt), bet visu pa dienu neizdarīto brutāli forvardēja uz mājām. Tajā laikā man viņa bija jāatstāj uz pagarināto dienu, tad nu iedomājies, pēc visas dienas noguruma sākt urbt.
Par stiprajām pusēm - talantīgi zīmē, veido no māliem, ar panākumiem sporto un dejo (šādi tādi vinēti konkursi).