porcelāna lellīte [userpic]

22. Aprīlis 2020 (21:17)

Radošā krīze. Nezinu ko rīt pusdienās, kādu zupu dārgie ēdīs. Drusciņ vieglāk kļuvis kopš noraidītu ēdienu pasniedzu katrā ēdienreizē kamēr kāds ēd un pa lielam uz galda mazos ķopsīšos salieku visu kas mājās (dažreiz galīgi nesmalkā kārtā kukurūzu un pupiņas ar visām bundžām), tad nu savu budas bļodu katrs sakomplektē pats, ja izbesī mani ar neiespējamām prasībām, nolieku rupjmaizi un punkts. Viens nesagaidot vakariņas tā gribēja ēst, ka uzliku uz galda visu katlu ar iepriekšējās dienas auzu putras trīs palikušajām karotēm un cilvēks priecīgi ēda viens pats, kamēr abi parējie salātiem grieza gurķi (nr.1 jau otro vakaru pēc kārtas taisa sālātus, garšīgus turklāt). Un vispār ledusskapī vārīti rīsi un makaroni ir prasts, bet labs ātrais variants piena vai buljona zupai.
Man patīk gatavot, man patīk garšīgi paēst, bet besis to darīt katru dienu tik daudz reižu, mūždien tie trauki netīri (šogad plānā kārtīgi apmācīt bērnus lai mazāka ņemtne. Kaut kad nākotnē, pirmo laiku tās būs mēmās šausmas, pludojoša grīda, ķīviņi kuram kārta , mātei izplēsti mati un visas ēdienreizes ar ziepju garšu) un kāds attopas ka grib ēst :D un ja no trīs (ne vienmēr tik ideāli sanāk) siltajām ēdienreizēm divās ir biezputra, nevar saprast kur palicis laiks, īpaši ja viss (t.sk. galds un grīda un bērni un trauku dvieļi) notīrīts un nomazgāts

Comments

Posted by: austra ([info]au)
Posted at: 22. Aprīlis 2020, 21:49

mani arī besī mūžīgā ēst gatavošana, bet man ir precīzos (nosacīti) laikos katra ēdienreize un nekad neviens pa vidam neko nedabū un arī nečīkst :)
un putra no rīta un lielās pusdienas siltas, vakariņās vairs silto netaisu (tas ir arī tāds pavasara/vasaras režīms)

Posted by: porcelāna lellīte ([info]neraate)
Posted at: 22. Aprīlis 2020, 22:07

Ar vienu bērnu man arī bija, bet dzīve ievieš savas korekcijas :D un tā kā uzkodas ir augļi vai dārzeņi vai kas nu uz šķīvīša nav apēsts kopš brokastīm, vismaz kaut ko saknābā, plus ir zināma patstāvība un man lielāka brīvība, pat ja dažreiz gadās ka samaitā apetīti.

Es gan šad tad kad esmu galīgi pārgurusi vai nu taisu siera/augļu/dārzeņu/gaļas plati vai piešķiru maizi un ievārījumu un lai darās paši

Posted by: austra ([info]au)
Posted at: 22. Aprīlis 2020, 22:09

Man ir divi!!! Jaunākais jau arī tik liels, ka kvalificējas ģimenes loceklim parastajam :) un ir ar savu gaumi, prasībām, ēst-maņām.

Posted by: porcelāna lellīte ([info]neraate)
Posted at: 22. Aprīlis 2020, 22:20

Es zinu, es par sevi. Manuprāt starp 2 un 3 ir baigā atšķirība, 1 vai 2 - ne tik ļoti, 1 vai 3, protams, dramatiska. Loģistika (visās jomās) sarežģītāka. Bet nu man pēc tam kad gandrīz divus gadus bija viens bērns, pēkšņi bija 3, manu viedokli var neņemt vērā, pieredze krāšņi iekrāsojusi :D

Posted by: galvenais hipo ([info]daria)
Posted at: 22. Aprīlis 2020, 22:38

Man savukārt liekas, ka ir milzu atšķirība starp 1 vai 2 (3 jau vispār), bet nav atšķirības vai 2 vai 3.
Bet nu dvīņi vispār ir kosmoss.

Posted by: -- ([info]ripp)
Posted at: 22. Aprīlis 2020, 23:13

man šķiet, ir starpība arī, kāds ir tas nākošais/nākošie. bet vispār, esmu dzirdējusi, ka no 1 uz 2 ir ok, bet no 2 uz 3 gan paliekot baisi grūti. Tev tad būs cita pieredze, ja?

Posted by: galvenais hipo ([info]daria)
Posted at: 22. Aprīlis 2020, 23:38

No 2 uz 3 - tur jau vairs nav ko zaudēt :D
Bet jā, ar vienu pietika spēka Montesori un kam tik ne; kad piedzima Miķelis, dzīve kļuva sarežģītāka. Tiesa gan, tajā laikā es arī uzsāku mācības pilnīgi jaunā jomā, tā ka varbūt es pārgāju uzreiz no 1 uz 3 (kur Uni trešais bērns :D)

Posted by: -- ([info]ripp)
Posted at: 23. Aprīlis 2020, 01:31

es domāju, mācībām tajā ir sava loma :)
man otrais bija tāds kontrasts no pirmā, ka arī mācības nespēja pieredzi padarīt baigi grūtu. vismaz ne bērna sakarā. bet nu ok, ja man pirmais būtu kā otrais, es noteikti domātu, ka gribu vismaz 3 (un ka man labi padodas audzināt bērnus) :D

Posted by: galvenais hipo ([info]daria)
Posted at: 22. Aprīlis 2020, 23:46

Bet Tev, protams, taisnība. Katrs gadījums citādāks.
Mums pie Noras tā bija jāstrādā, ka tad, kad viņa piedzima, es biju tik priecīga + apziņa, ka tas ir pēdējais bērns... izbaudīju pat viņas kliegšanu un negulēšanu un pilnīgi visu.

Posted by: -- ([info]ripp)
Posted at: 23. Aprīlis 2020, 01:33

oi, es atceros to sarunu, kas mums bija ziemas beigās/pavasara pašā sākumā, kad es biju tikko stāvoklī ar ag un jūs mērķtiecīgi uz to gājāt un nebija (mēs gan pirms tam arī savu pusotru gadu diezgan mērķtiecīgi bīdījāmies bez rezultāta). un tad manu prieku, kad uzzināju, ka jums sanāca :)
ja tā padomā, tas nebija nemaz TIK sen, bet šķiet kā pirms mūžības.

Posted by: galvenais hipo ([info]daria)
Posted at: 23. Aprīlis 2020, 01:39

<3

Posted by: -- ([info]ripp)
Posted at: 23. Aprīlis 2020, 01:46

:)

Posted by: zveers ([info]lauwa)
Posted at: 23. Aprīlis 2020, 12:01

Man ar trakākais likās no 2 uz 3. Jo rokas ir 2, vecāki ir 2, acis ir 2 un mammai blakus apsēsties var 2 un vēl un vēl un vēl. No 1 uz 2 ir interesanti, no 3 uz 4 vispār nekas īpašs.

Posted by: Birjuza ([info]ninona)
Posted at: 23. Aprīlis 2020, 12:13

Piekrītu par to no 2 uz 3.

18 Lasīt komentārus piebilst