ar nāvēm no vakcīnām man šķiet ir tieši tā (nu, publiskajā telpā, kur skaļāk bļauj tie, kam jokainākas idejas) kā ar smēķēšanu. ja nomirst cilvēks, kas ir smēķējis - skaidrs, ka cigarešu dēļ. un pofig, ka autokatastrofā.
tikai ar smēķēšanu nopietnāk, jo tomēr ir korelācija starp smēķēšanu un plaušu/balsenes vēzi.
iesaistījos diskusijā, bet mana iecietība ir izsmēlusies. esmu augšā jau no 5.20 ar īsu divdesmit minūšu snaudu pa vidu, biju offroudā uz mežu viena un vispār piekusu, vairs nelasīšos kas tur tālāk darās, jo man tos cilvēkus gribētos fiziski iespaidot
ar pannu piemēram
es varu pieņemt, ka vakcinē daļēji, ne pēc kalendāra, tikai pret dažām slimībām, galu galā pat nevakcinē, ja tie ir nopietni apsvērti un informēti lēmumi, kad cilvēki lēmumu pieņem apzināti un domājot paši ar savu galvu, nevis viena tante teica un tad seko ezotēriska huiņa vai krievu nozombēto kanālu konspekts par amurikāņu sazvērestībām
Nu bet kādi vēl var būt apsvērti un apzināti lēmumi nevakcinēt, izņemot medicīniskus apsvērumus? Nevar, vienkārši nevar, un punkts. Un nav, ko te liet par individuālām izvēlēm, likumdošana arī nav nekāda individuāla izvēle, un neviens no tās ievērošanas nemirst (no neievērošanas gan).
Saprotu gan, ka var nevakcinēt pēc tā kalendāra vai netaisīt kompleksās potes – tās mani vispār izbrīna drusku, jo man, lielai un sportiskai telei, jau no vienas difterijas potes bija grūti, un kā tur mazam zīdainim vairākas uzreiz, nesaprotu.