| Ko es apņemos. |
[3. Jan 2009|12:11] |
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) samantta mani iedvesmoja saraksta izveidošanai.
Apņemos:
- turpināt gatavot sev ēst,
- turpināt nelietot ''ātro ēdienu'',
- turpināt par sevi rūpēties,
- sabalansēt dzeršanu ar dzīvi,
- sākt dziļāk izjust,
- atrast sievieti, ar ko dzīvot kopā, un dzīvot ar viņu,
- nepakļauties māsīcas sārtajām lūpām un tumšajiem matiem,
- nedraudzēties ar mačo,
- tikt vaļā no pašpietiekamajiem,
- tikt vaļā no kompleksainajiem pimpjiem,
- Valium, Ecstasy,
- izglābt vismaz 40 lieliskus cilvēkus no idiotisma gūsta,
- dabūt paaugstinājumu.
|
|
|
| |
[3. Jan 2009|12:04] |
|
Kāda jēga no dzīves atziņām? Viss tā vai tā jādara pašam. Kā cūkai zelts. |
|
|
| Dzērāju stāstiņi. |
[3. Jan 2009|11:38] |
| [ | mūzika |
| | London after Midnight - Where Good Girls Go to Die | ] |
Nodzēros pavisam pretīgi (ne jau nu manai dūšai, bet morālistiskajiem mietpilsoņiem) un seksa netrūka. Pohains esmu iegriezies mājās un izbaudu vemšanu pie sava tualetes poda, uz sava pūkainā paklājiņa. Rokas dreb. Laikam būšu mazliet pārdozējis konjaku. Laikam iešu vemt vēl, bet noskaņojumu nebojā. Svētkos jau pieradu vemt. Zinu, ka nav veselīgi tik daudz dzert, bet kāda starpība. Man tāpat nav nekā cita labāka, ko darīt. Varētu visu darīt zolīdi, bet mani tas neinteresē. Tas ir garlaicīgi. Es pietiekami ilgu laiku esmu bijis ieturēts un lipinājis sev klāt cilvēkus kā stulbas mušas.
Mīlu alkoholu un cigaretes, bet sievietes ķermeni es tomēr necienu. Kā daži meklē īsto mīlestību, ko cienīt, godāt un mīļot, sūdzoties, ka nespēj satikt cienīgu sievieti. Gluži tā es nespēju atrast ķermeņi, ko cienītu un mīlētu. Pat savu ķermeni es nemīlu. Tas vienkārši ir. Tāpat ir visi citi ķermeņi un es gribēdams nespēju raisīt emocijas.
Šonakt nācās pārdzīvot milzīgas šausmas un pretīgumu, jo blakus gultā guļošais pārītis, domādami, ka es jau guļu paskaļi strīdējās par to vai derētu drāzties, vai tomēr nē, ja šajā istabā guļ vēl viens cilvēks. Puisis centās meitenei ieskaidrot, ka es guļu, viņa centās kaut kā atrunāties, bet slikti sanāca. Dzirdēju kā meitene lēnām krīt panikā, sākot aptrūkties argumentiem. Čaukstēja palagi. Kāds tika cieši izčamdīts un satverts, kaut kas vārgi spirinājās pretī.
Sāku skaļi klepot pa visu istabu.
Meitene uzreiz teica, ka, redz, es klepoju un to nedrīkst darīt. Puisis apvainojās un pagriezās uz otru pusi. Es atviegloti uzelpoju un aizvēru acis, lai ietu gulēt. Te atskanēja blīkšķis, un es uzlecu pussēdus. Pustumsā ieraudzīju uzmācīgo, apvainoto mīlnieku izgrūztu no gultas. Meitene mierīgi iekārtojās pa vidu un pagrieza puisim muguru. Es sāku smieties un aizgāju pasmēķēt.
Bet ar to viss nebeidzās. Kad es atkal nekustīgi gulēju un blenzu uz savām rokām, puisis (ierāpies gultā) atkal sāka meitenei uzmākties. Viņa atkal atteica. Klusums.
Puisis atkal izteica piedāvājumu. Meitene dusmīgi uzlēca augšā un sāka kūņoties viņam pāri prom no gultas. Viņš to pārprata satvēra viņu aiz gurniem. Meitene atteica, ka ļoti grib uz tualeti, un viņš nīgrs palaida viņu vaļā.
Meitene neatgriezās.
Man jau patīk. Cik gan vīrieši var būt stulbi. Ja es mācētu kaut ko dziļi izjust, es izjustu dziļu kaunu. Tas puisis jau arī bija tāds lempis ar lieliem zobiem, bet īsts gnīda. Piezīdās smalciņajai blondīnei.
Nu jebkurā gadījumā es izglābu viņas draudzeni, kurai acīmredzot stulbais lempis krita uz nerviem, bet viņa nenāca gulēt pie manis. Mēs tikai papļāpājām, smēķējām uz balkona, klausījāmies mūziku no viņas pleijera un skatījāmies zvaigznēs.
Man nav nobeiguma šim stāstam.
Ak, esmu sajūsmā par sarkasma pilno sirdi! Esmu tik daudz pieredzējis, ka varētu uzrakstīt veselu, smieklīgu romānu par to cik stulbi ir apkārtējie ar savām jūtām un seksu. |
|
|
| Sestdiena. |
[19. Dec 2008|15:24] |
| [ | mūzika |
| | Samatha Mumba - All i want for Christmas | ] |
Šo nedēļas nogali uz klubu. Šoreiz jāpamēģina nevis attapties pie bāra letes ar milzīgām paģirām, bet aiziet tur kaut cik skaidrā prātā, lai nebūtu tā dīvainā iztrūkuma sajūta. Te es biju kādās mājās un enerģiski dejoju, tad melns iztrūkums. Atceros tikai to, ka izstreipuļoju no tualetes un ieraudzīju pagriežamies meiteni ar gandrīz balti izbalinātiem, blondiem matiem un perfekti taisniem matiem. Smiekli, aukstums un pēkšņi es, uzmetis kupri, pieķeru sevi skatāmies mazā šņabja glāzītē ar dzeltenu citrona šķēlīti. Paceļu galvu un ieraugu, ka esmu klubā. Sēžu pilnīgi viens pie bāra letes. Paskatos visapkārt un nejauši ievēroju, ka man cītīgi māj un smaida bariņš meiteņu. Starp tām stāv tāda izcila modelēm līdzīga blondīne un smaida platāk par visām, pacēlusi gaisā garu, brūnu, solārijā iedegušu roku. Mugurā viņai sudraba spīgulīšiem nosēta kleitiņa un mati vai līdz sēžamvietai. Ausīs tādi milzīgi auskari un uz lūpām bieza kārta lūpu spīduma. Pieri sedz taisns ponijs un izceļ lielās acis.
Viņa ņēma un piegrozījās pie manis. Neliku manīt, ka tikai tagad kaut ko saprotu, un nezinu, kas viņa ir. Cik nopratu, es pats biju atnācis viņai līdz, kad viņa bija aicinājusi.
Nekad nekas tik šokējošs alkohola reibumā ar mani nebija noticis. Pēc smaga alkoholiskā reibuma attapties nevis kādā gultā ar seju spilvenā, bet klubā kopā ar bariņu mākslīgā skaistuma un modeļtipa blondīni, ar kuru ir skaidrs, ka viņa domā, ka būs sekss.
Nu neko nedarīju. Atlika vien paraustīt plecus un uzsmaidīt. Izrādījās, ka šī izmaksājusi biļeti, jo es pārāk ilgi vilku ārā naudu no maka. Kāpēc nebūt laipnam? Aizgājām iedzērām šņabi un roku rokā devāmies dejot. Pēc tam piedzērāmies kopā un aizgājām pie viņas uz mājām.
Ir piektdienas vakars. Saņemu ironiskas sms un smīnu pie sevis. Daudzi cilvēki jāpiekrāpj. Šovakar nedzeršu. |
|
|
| |
[14. Dec 2008|14:50] |
Es tūlīt apvemšos no paģirām un stulbā mājsaimnieces sapņa par vampīru mīlestību. Krēsla. Drīzāk kliedziens pēc izraušanās no nolādētās virtuves un bērnu audzināšanas vai vienkārša trakuma pazīme. Redz, kas notiek ar sievietēm, kuras nododas mājsaimniecībai. Sāk rakstīt stāstiņus par vampīriem un cilvēkiem.
Cilvēkiem ir tik slikta gaume. |
|
|
| |
[11. Dec 2008|17:21] |
Es tomēr kaut ko pateikšu, jo jātup darbā līdz sešiem un jādzer kafija, un jāēd kūkas.
Kārtējā smagā darbdiena un sekretāres dziļais izgriezums ir kā funkcionāla viņas zemā pašvērtējuma līkne. Jāatgādina sev rītdien aizrādīt par etiķeti. Tā paliks akli visi klienti.
Tā nu mēs neesam kopā un nav tā cilvēku gaidītā happy ending. Tagad mani baigi nosoda viņas labākie draugi. Es esot riebīgs, neiecietīgs maita. Es jau neko. Nevaru tā vienkārši čakarēt prātu cilvēkam, kuru man nevajag. Bet esmu iemācījies nevienam to nepaskaidrot, jo neviens tāpat neklausas.
Nekā vairs nevaru izmest no galvas domu par Ziemassvētkiem. Gribētos atkal kaut kur aizbraukt un kārtīgi izsvinēties tur, kur ir sniegs, bet naudas nav. Pie tam visi jau lien pie savām ģimenēm. Tiem kuriem pašiem ir jau izpildīts vairošanās instinkts un tiem, kuriem nav naudas, bet vecāki ir.
Es jau varu darīt ko gribu. Bērnu nav, vecāki neapvainosies, nauda kaut cik ir. Bet izklaidēties izklaidējos pietiekami. Cik jau var. |
|
|
| |
[11. Dec 2008|16:50] |
Sniegs snieg... neko negribēju pateikt tikai teikt, ka esmu novērsies no baltā datora monitora un blenžu uz zilas tumsas pielietu ieliņu. Logi ir lieli un skats sirreāls. Radīja Ziemassvētku noskaņu. Izdomāju, ka ir laiks pielikt spuldzītes un domāt par to, ko darīšu Ziemassvētkos.
Ak, aizverieties ar savu finanšu krīzi. |
|
|
| Love forever. Love is freedom. |
[27. Nov 2008|18:47] |
Es esmu es, nevis jūtu mašīna.
Smaga tā dzīve.
Viens sms dzīvē. |
|
|
| Es aizgāju no tās sarunas. |
[26. Nov 2008|22:34] |
Mani itin viss apmierina, ja es nespēju precizēt kas mani neapmierina. Mani raksturotu kā parastu Nezināmās pilsētas puisi.
Nē, es jūku prātā... jāiet uzpīpēt un jāpalien zem segas kopā ar kaķiem. Es kļūšu par vientuļu kaķu mīļotāju. Un mana baltā seja būs kā saburzīts laba papīra gabals, bet saņurcīts. |
|
|
| Dziļā doma. |
[26. Nov 2008|22:28] |
|
Es gribētu būt īsts vīrietis. |
|
|
| |
[26. Nov 2008|21:48] |
Smēķēju, smēķēju, smēķēju un smēķēju. Man liekas, ka esmu slims. Bet tāds jau es esmu, kad zinu, ka ir to vērts kārtīgi kaut ko apsvērt.
Ārā ir tumšs.
Es redzu sevi piektdien slīdam pa pūli melnā uzvalkā, baltā kreklā ar vaļēju apkaklīti un brūnu ādas jostu. Nākamajā rītā es gulēšu ar kādu šejienes medus un piena lēdiju, izlikšos par galantu džentelmeni, vakarā es piedzeršos un ārdīšos... svētdien braukšu ēst kotletes.
Kaķis atkal ielēc man klēpī. Suni tā arī nepaņēmu. Sapratu, ka manam dzīves veidam nederēs. Suņa vietā man ir kaķene. Melna. Runcis ir pavisam parasts. Bet viņi jūtas kā mājas, un es arī. Drīz jau būs labi. |
|
|
| |
[26. Nov 2008|21:42] |
Nu kaut kas man viņai bija jāaizraksta un tā stundām ilgi sēdēju, kodot trīcošo roku pirkstus un grozoties krēslā, kamēr izdomāju. Tomēr nekas vēl nav zināms.
Mana morāle nav no labākajām un grimst vēl zemāk. Negribu nevienu paraut sev līdzi. Viņa darīs laimīgu kādu... nē, šādi argumenti manas šaubas nemazina.
Viņa raksta par daudz vienā reizē. |
|
|
| |
[26. Nov 2008|14:51] |
|
Viss ir iespējams. Nekas nav neiespējams. Cilvēks var lidot. Protams, ka var. Arī bez izpletņa un lidmašīnām, arī bez gumijlēkšanas. Tikai beigās jāsamierinās ar letālu iznākumu. |
|
|
| |
[24. Nov 2008|08:04] |
|
Pazvanīju un pateicu, ka nekur neiešu. It kā starp citu piebildu, ka pats vai es esmu slims. Pats neatceros. Bet iedevu sev brīvdienu. |
|
|
| |
[23. Nov 2008|22:14] |
Es jūtos tik pašapmierināts ar sevi, ka daži noteikti no skaudības nomirtu. Es esmu atlaidies krēslā, smēķēju, manus plecus apņem pleds, un mamma aicina nākamnedēļ braukt paēst kotletes.
Nerunāšu apkārt, jo tās ir tikai laba garastāvokļa blakusparādības. Es saprotu, ka viņa ir pārāk laba, naiva un 'saulaina', lai es viņu mīlētu. Viņa ir harizmātiska, un tieši tāpēc es uzķēros. Meiteni ar rozā brillēm skatījumā uz dzīvi man nevajag. Kaut... varbūt es pārsteidzos? Manā gultā vietas daudz, viņai ir labs augums, laiku ar mani neizniekos (ko nevarētu teikt par mani), viņa būs noderīga. Vēlāk man viņa apniks ar to, ka ir tik priecīga un naiva. Tā notiks, bet man vajag to, ko vajag. Ir ziema. Mēs visi meklējamies kā suņi. |
|
|
| |
[23. Nov 2008|21:38] |
Pēkšņi visiem uznākusi baigā nostaļģija. Kā tādiem suņiem. Man gan nav nostaļģijas, jo es visu laiku tādā dzīvoju un sniega vētra manu iekšējo noskaņojumu nemaina.
Ārā laiks pēc slima suņa. Vētra. Kupenas. Tumsa. Vējš. Satiku dažus labus neprāšus, kas gribēja doties uz līci. Nosmīkņāju un atteicos no braukšanas līdz. Par to dabūju vēl vairāk sniega nekā jau biju apputināts. Kad ienācu mājās, izskatījos pēc staigājošas egles.
Tikko kāds iemeta sniega piku logā. Pagalma pusaudži, kas ziema vai vasara, pavasaris vai rudens, sēž ārā, laikam atriebjas par to, ka neiedevu viņiem cigareti. Man vienalga cik viņiem gadu, bet nebiju devīgā noskaņojumā. |
|
|
| |
[23. Nov 2008|11:24] |
Ironiski, ka man bija randiņš ar meiteni. Šorīt visu rītu domāju par viņu un liekas, ka esmu mazliet apburts. Iemīlējies no pirmā acu skatiena? Tas jau ir par salītu. Es iemīlos tikai tad, kad to pats vēlos.
Esmu vislabākajā omā un tūlīt iešu izkārties pa logu, lai uzsmēķētu. Atraidīju vienu cilvēku, kas gribēja iet ar mani uz garlaicīgu prezentāciju, un izslēdzu draugus. Es labāk gribētu aiziet uz kādu filmu.
Vispār es iešu viens pats pastaigāties. Dirnēšu parkā uz kāda soliņa un smēķēšu. Vērošu cilvēkus un pie sevis smaidīšu. Ausīs skanēs mūzika.
Dzīve man tā piemērojas, bet es negribu to dzīvot. |
|
|
| |
[20. Nov 2008|19:07] |
Turpinu iet uz darbu, bet jūtos kā darījis to ar vīrieti.
Visas gaismas izslēgtas. Logs mazliet pavērts. Gribēju padalīties ar savu bālo vaigu, miklo pieri, tumšajiem matiem, kas līp pie aukstiem sviedriem klātās pieries un deniņiem, mana sirds dun. Tupu pie palodzes un pīpēju vienu cigareti pēc otras. Noskatos kā pagalmā pīpē mazgadīgie un runā par dzeršanu sestdien. Meitenes stāsta kā drāzušās un kā viens otrs smieklīgi novilcis un izvilcis kaut ko. Viss palēnam sasalst. Zvaigznes, vakars... mans runcis ik pa laikam pieglaužas pie kājām un iemurrājas.
Mierīgi jūtos. Priecājos, ka ir vakars un nav jāstrādā, ne ar vienu jārunā. Parasti jau bij vienalga. |
|
|
| |
[19. Nov 2008|22:20] |
Liekas, ka esmu apēdis ko nelāgu. Sēžu pie datora, jo nekur citur nespēju nosēdēt. Tikai te, kur var pieraut kājas pie krūtīm un iekosties biksēs.
Jādomā par kaut ko citu. Bužinu matus un tiem ir maiga struktūra. Patīkami pieskarties. Pat pīpēt patiesībā negribas. Es visu atdotu, lai man nebūtu draņķīga dūša.
Uzbrukšu zāļu atvilknei, bet baidos, ka zāles beigušās. Tāpēc es zinu, ka mani varēs atrast, mirkstot savos sviedros, mētājamies uz tualetes flīzēm.
Es eju tālāk. |
|
|
| |
[2. Nov 2008|00:17] |
Aizbēgu.
Ļoti nāk miegs. Berzēju seju un žāvājos. Laikam uzpīpēt un gulēt.
Nav nekā īpaši mazvērtīga ko teikt. |
|
|