|
26. Nov 2008|21:48 |
Smēķēju, smēķēju, smēķēju un smēķēju. Man liekas, ka esmu slims. Bet tāds jau es esmu, kad zinu, ka ir to vērts kārtīgi kaut ko apsvērt.
Ārā ir tumšs.
Es redzu sevi piektdien slīdam pa pūli melnā uzvalkā, baltā kreklā ar vaļēju apkaklīti un brūnu ādas jostu. Nākamajā rītā es gulēšu ar kādu šejienes medus un piena lēdiju, izlikšos par galantu džentelmeni, vakarā es piedzeršos un ārdīšos... svētdien braukšu ēst kotletes.
Kaķis atkal ielēc man klēpī. Suni tā arī nepaņēmu. Sapratu, ka manam dzīves veidam nederēs. Suņa vietā man ir kaķene. Melna. Runcis ir pavisam parasts. Bet viņi jūtas kā mājas, un es arī. Drīz jau būs labi. |
|