| |
[10. Mar 2009|23:11] |
Šodien vairs nav labās pēcseksa sajūtas. Šodien ir šodiena.
Šodien es zinu, ka izplānotās studijas jāaizmirst. Bet vēlāk, kad es varēšu. Tas būs vēlāk galu galā. |
|
|
| |
[9. Mar 2009|21:03] |
| [ | mūzika |
| | Nine Inch Nails - The Perfect Drug | ] |
Sievietes labāk neslavēt, jo to viņas uztver kā signālu, ka drīkst dirst tev virsū vēl. Bet es aiz citiem nesavācu. Tieši tāpēc paliksim pie nulles, sievietes. Varbūt arī tāpēc pasaulē ir daudz nelaimīgu sieviešu, bet viņas pašas ir pie visa vainīgas, jo ir muļķes.
Regulārss sekss ir labāks par dzeršanu, bet nekad nebūs tik labs kā pēcseksa dūms. Jā… Es smēķēju un, izstiepis kājas, puskails sēžu klubrēkslā. Domīgi skatos uz garkājaino meiteni, kas sapinusies palagos un savu matu mākslīgajā melnumā, guļ… Žēl, ka viņa nesmēķē. Tad es viņu iesēdinātu sev klēpī. Tad viņa negulētu.
Viņa ir skaista. Bet drīz ies prom. Jo tāda ir dzīve.
Puteņo, bet sekss, sekss, sekss... Iešu uzmetīšu viņai pledu, paklīdīšu pa dzīvokli un mazliet izbaudīšu ekstāzi.
Nekas nav labi. Viss ir piedirsts kā sabiedriskā tualete. Dzeršana vairs nesniedz prieku. Tad ar to ir cauri. Tagad esmu iekritis seksā. Jā.
Draudzībā es nekad neiekritīšu.
Bet man vienalga. |
|
|
| |
[20. Feb 2009|12:50] |
Izlasot loop aprakstu par to, ko vīrieši dara baseinā mani pārņēma milzīgas dusmas. Bet, ja es nedusmotos, man būtu milzīgs kauns...
Protams, ka tādi ir vīrieši, bet es dusmojos par to, ka viņi tādi ir. No medniekiem kļuvuši par aprobežotiem krančiem, kas lēc virsū visam, kas tup un sprauž visur, kur vien ir caurums. Sievietes viņu dēļ ir degradējušās. Daudzas brīnišķīgas sievietes paliks neprecējušās šādu atkailinātu, padauzu tipa sieviešu dēļ, kuras par tādām kļuvušas tieši aprobežoto izdrāzēju dēļ, kuriem vajag tikai kailumu, trulu runāšanu par seksu un pašu seksu, seksu, seksu.
Es apprecētu visas tās brīnišķīgās meitenes, kurām mugurā ir džemperītis, kas apsedz muguru, kurām nav milzīgu, baisu mākslīgo nagu, bet ir vienkārši dabiskie nagi - sakopti un tīri, kurām krūtis nekrīt ārā no izgriezuma un pēcpuses sprauga nespīd no pārāk mazajām biksēm, kurās viņas ir iespīlējušās.
Ja manos spēkos būtu darīt laimīgas tik daudzas brīnišķīgas, dabiskas sievietes, es apprecētu viņas visas, lai viņām nebūtu jācieš tādu pretīgu cūku dēļ kā lielākā daļa veču, ko es pazīstu.
Es apprecētu jebkuru, kura satvertu manu roku un norādītu uz debesīm nevis uz zooveikalu ar maziem plušķiem un pateiktu man 'Paskaties cik šodien skaistas debesis!'
Mans pusdienlaiks ir cauri. Es eju strādāt un pēc tam dzert ar tiem pašiem večiem, kam patīk īsi svārciņi un kaprīzas stulbenes. |
|
|
| |
[19. Feb 2009|10:18] |
Saulains rīts arī manā apziņā. Brīnišķīgi. Dzeru eksspreso un neko nedaru, ja neskaita drukāšanu šeit un grozīšanos krēslā.
Man ļoti patīk skatīties uz cilvēkiem, kas kā termīti savā pūznī lokās un viļājas, un staipās, lai izdarītu to, ko ikdiena no viņiem prasa. Negodīgi skatos uz cilvēkiem aiz stikla sienas un uz cilvēkiem, kas steidz garām pa ielu.
Saulaini. Varbūt aizsūtīt sekretāri pēc pūšamā, ķīmiskā putukrējuma un tad lēnām ar pirkstu to makšķerēt no kapučīno virsas?
Jāpiezvana E. un jāpasaka, lai dodas uz Double Coffie. Es šo pusdienlaiku gribu pavadīt tēlojot sabiedrisko, runātīgo, draudzīgo draugu. Varbūt tikai labi, ka viņai ir ilūzija, ka mēs esam draugi un, ka man viņa varbūt ''patīk'' (nejauši iznāca noklausīties kā E. ar draudzenēm bērnišķīgi pārrunā zīmes, kas varētu norādīt uz to, ka man ir tādas pašas jūtas... uzminiet, vai viņām izdevās atrast kādu pazīmi?). |
|
|
| |
[18. Feb 2009|16:43] |
svars: rotveilera.
augums: nemāku spriest, laikam, visus apmierina.
dzimums: jauns vīrietis.
forma: vienkārši slaida
fiziskā forma: pieticīgi muskuļaina
intelekts: ir
prāts: ir
humors: melns, skarbs, salds un tāds, kāds tas ir.
ģim. stāv: neprecējies, neapdraudzeņojies
sievietes: viņas jau gribētu būt, bet nav.
kautrība: smieklīgi. nav.
pieklājība: esmu gudrs.
iekšējā valoda: latviešu.
smēķēju: un kā vēl.
dzeru: kā lops.
īpašās pazīmes: dažādas, lielākoties tas, ka esmu. |
|
|
| Free night |
[18. Feb 2009|16:38] |
| [ | mūzika |
| | Depeche Mode - Freelove | ] |
Sen nav nebijis virsstundu. |
|
|
| |
[17. Feb 2009|15:16] |
Patiesībā es nejūtos tik pašapmierināts. Viss brūk. Te neiet runa par manu morāli vai manu attieksmi. Tā var būt divkosīga un liekulīga. Nē, ko es cenšos apmānīt... tā tāda ir, bet tas neko nemaina. Cilvēki mūžīgi būs ap mani, un es droši varu kaukt, ka man tas nepatīk, jo nekad nebūšu vientuļš. Vismaz ārēji. Vai tā ir vientulība, kas kauc pret mēnesi? Nē. Viss brūk ne jau manī.
Vakardien pārtrauca kurināt. Alga samazināta. Tēvam un mātei neklājas labi. Patiesībā daudziem man pazīstamajiem ir grūti. Es negribu uzskaitīt dažādo mūsdienu nelaimju sarakstu. Bet tāda sajūta, ka visapkārt savilkušies melni mākoņi. But my world is so white what else could I say?
Es neesmu nedzīvs priekšmets. Man ir mazliet grūti, jo visi meklē atbalstu pie manis, kas sešos džemperos drebinās savā dzīvoklī pie veca sildītāja, jo rajona katlu mājai problēmas ar finansējuma dabūšanu kaut kādam remontam. Ko es varu palīdzēt?
Vislabprātāk visiem parādītu vidējo pirkstu, lai iet dirst.
Pirms pāris dienām atradu kaimiņienes suni mētājamies pie vecās, grūstošās padomju stroikas, kad biju izgājis pastaigāties. Kaimiņienes suns bija klasificēts kā pazudusis, bet tagad piedevām ir miris. Kaut kas to pūkaino dzīvnieku ir nomušījis. Neviens neko neziņos tāpat. Kas tad pret tiem sīkajiem smerdeļiem izcīnīsies? Ne jau nu 70 gadus veca tantiņa, lai arī suns bija viņas vienīgā izklaide un iemesls, lai izietu ārā. Ļoti nožēlojami.
Patiesībā skumji.
Man vēl joprojām ir mans ekskluzīvais ziemas mētelis, mīkstā šalle un melnā tirgus cigaretes kabatā. Ko es ar to gribu pateikt? Neko. |
|
|
| Solitary man |
[17. Feb 2009|15:14] |
|
Atkal snieg… es vairs nespēju...
Melinda was mine 'til the time
that I found her holdin'
Jim and lovin' him.
Then Sue came along,
loved me strong,
that's what I thought,
but me and Sue,
that died, too.
Don't know that I will
but until I can find me,
a girl who'll stay and
won't play games behind me.
I'll be what I am,
a solitary man.
|
|
|
| Dzīves prastības |
[17. Feb 2009|10:22] |
Pārsteigumiem pilnā nedēļas nogale. Kārtējā pārmērīgā alkhola lietošana un svētdienas pamošanās no griezīga telefona zvana. Tas ir vienkārši nepatīkami, bet, kad tu ieraugi, ka tev uz krūtīm ir sievietes roka - tas ir vienkārši ļauni, jo gulēt es aizgāju viens. Nē, nu labi. Atbildēju uz telefona zvanu. Pamodās viņa un pieglaudās man pie krūtīm kā maza, pašapmierināta kaķenīte.
Tā bija viena no nepatīkamākajām situācijām, kādās esmu nokļuvis. Patiesībā tā turpinas, jo mīlestība (viņas gadījumā) nerūs.
Sievietes ar saviem trikiem ir vienkārši kaitinošas. Pietiek tikai satikties vienā ballītē, un tev atkal neliek mieru.
Tik daudz sniega... bet šodien vairs nesnieg, jo gaiss ir gaišs. Saule... nebiju pamanījis, ka saulainu dienu nav bijis mēnešiem. Skumji? Nomācoši? Nē.
Manā kabinetā kopš štatu samazināšanas ir ekspresso automāts. Dzeru ekspreso gandrīz visu laiku un esmu iedzīvojies galvas sapēs. Tā jau ir ar mani... mums, kad tiekam pie kaut kā, kas piederējis ''augstākam līmenim''. Smiekli nāk. Mierīgi. Pavisam mierīgi. Es dzīvoju un tur nekā nevar padarīt. Esmu kā vientuļa kaķu tante. Darbdienās tupu savā dzīvoklī tumsā, smēķēju un bužinu savus mežoņus. Es vienmēr esmu paticis dzīvniekiem. Varbūt tā nav īsta kaķu tantes vientulība, bet es neesmu tik vecs, lai mani sauktu par onkuli. Mani sauc par ''jaunu vīrieti''.
Dienas un mēneši iet, bet es vēl joprojām eju pa riņķi un neesmu apmeiteņojies. Vai tas man dara raizes? Nē. Tikai pārāk daudzas reizes esmu gājis pa vienu un to pašu apli. Darbs - mājas 5x ''draugu'' dzīvoklis - piedzerties - paģiras - jauns dzīvoklis - klubs - piedzerties - mājas = paģiras. Viss iznāk tādos kā mīnusos, ja paskatas.
Kaut kas jāizdomā. |
|
|
| |
[4. Feb 2009|17:25] |
Atnācis Ziemassvētku mūzikas disks. Labi. Netēlošu muļķi. Ziemassvētku dziesmas nolādējušās no neta tikai tad, kad jau vairāk kā mēnesi Ziemassvētki ir beigušies.
Drebinos, satinies segā. Šad tad paskatos ārā un aizkurinu cigareti. Šad tad ļoti trīc rokas un visu laiku es izskatos kā smagi cietis negadījumā ar ceļa rulli.
Ārā snieg. Ainava tik mierīga un lēnām satumst.
Jau otro dienu slaistos neapmaksātā atviļinājumā. Nezinu kādas reformācijas notiek birojā, bet vismaz varēšu tur atgriezties un strādāt. Algu arī sola. Savādāk būs jādodas dzīvot uz kakla pie naudīgākiem radiniekiem.
Gan jau es kaut kā izdzīvošu. Ja dzērajam ir nauda šņabim. |
|
|
| Dabiskais aicinājums: |
[4. Feb 2009|17:24] |
|
Negribi aizvērties? |
|
|
| |
[25. Jan 2009|00:33] |
Tikko, atvēris logu, smēķēju un brīnījos kā pasaule var kļūt balta līdz pēdējam kristāliņam, ja ārā plus grādi? Uz ielām viss žļurgā, bet koki un krūmi balti, balti, balti... pat manu cigarešu dūmi nav tik balti.
Šovakar es sev sarīkoju vientuļo vakaru un tagad nakts vidū jūtos kā sasniedzis pilnību. Neizjūtu vēlēšanos ne pēc kā, izņemot pašam sevi. Man sevi vajag.
Biju aizmirsis cik viegli ir sevi iepriecināt un cik mierīgi vakari ir labi. Tikai cigaretes, karstie dzērieni un mierīga mūzika. Es varu padomāt, dzert un nepiedzerties, uzsmēķēt, bet nomirt citu dienu.
Patiesībā pēdējās dienās esmu ieskrējis rutīnā. Man nav bail, bet patīkami nejūtos. Taču es to labošu. Kaut vai sagrābšu labāko sievieti redzes lokā, likšu viņai savākt savas mantas un vākties pie manis, ja vien tas spēs glābt mani.
Nekas nenotiek. |
|
|
| |
[20. Jan 2009|10:33] |
Galvenais, ka esmu darbā. Esmu spējīgs staigāt, runāt, domāt, bet ļoti nekvalitatīvi. Cilvēki skatās uz manu seju, taču neko nesaka. Zinu, ka esmu ļoti bāls un man briesmīgi trīc rokas, bet vismaz esmu darbā… Visi tevi mīlēs, kad būsi traģisks varonis, bet kā neļausi sev ciest, cilvēki vairs nebūs tik laipni, jo viņiem skaudīs tas, ka tu māki sevi pataupīt sev.
Ir darbs, bet negribu to darīt. Atlaidos krēslā un skatos ārā. Pat domāt negribas, bet pēdējo dienu noskaņojums uz to piespiež. |
|
|
| |
[19. Jan 2009|19:14] |
| [ | mūzika |
| | Kings Of Leon - Sex On Fire | ] |
Aizrautīgi vemju kopš vakariņu ieēšanas. Nu, jau vairs vakariņu nav. Viss esmu bāls kā palags, nosvīdušu pieri un bez elpas.
Jāuzsmēķē, lai nomierinātu nervus un, krampjos raustošo, kuņģi. Nu, jau viss. Vairāk nav nekā, ko vemt. Drūms garastāvoklis, jūtos ļoti noguris un nevesels, bet neiet uz darbu negribas.
Nesaprotu kā nespēju par to domāt tik mierīgi, nemulst, bet klusēt. Kāpēc? Pamostos savā gultā ar divām kailām sievietēm, bet manī tas neraisa nekādas emocijas. Es vienkārši izkāpu no gultas, pieliecos, lai pārvilktu segu pār abu krūtīm, un devos taisīt ēst.
Ko nevarētu teikt par viņām.
Jaukas, bet bija ļoti samulsušas un sarka kā mazas meitenes, atvainodamās par to, ka jāvelk mani krekli un džemperi, jo pašu kleitas nebija īsti praktiskas vēlām rīta stundām pēc perversa seksa. Pabaroju viņas ar kafiju, omleti, šķinķi. Parunājāmies. Jaukas patiešām. Iepazināmies no jauna, jo neviens neatcerējāmies kā nonācām pie manis mājās. Protams, visi atcerējāmies seksu.
Bet tas bija tikai sekss. Viņas aizgāja, es paliku un, mierīgi smaidot, dzēru kafiju pie virtuves galda. Pelēkbalta gaisma maigi un nomācoši bija ieslīdējusi manā virtuvē. Pannas, naži, trauki un galds. Krēsli.
Tas vēl ir tikai sākums.
Pārāk daudz vēstuļu draugiem.lv Aizvainojums, traģēdija, sekla ironija, satiksimies vēl, tu biji foršs, kā visas tev laizījās klāt līdz ''redzēju tevi aizejam ar tām divām lielpupainajām''. Viņas ir īstas krūtis un dvēsele. Bet to es gan nevaru teikt.
Savāds miers. Tās nav sadzertās trīs veidu zāles, tas esmu es. |
|
|
| |
[16. Jan 2009|09:09] |
Kaut kad nesen... man bija sekss ar savu veco vidusskolas laika paziņu uz mana darba galda. Tagad viņa ir mūsu, teiksim, biroja jaunā darba partnere. Nezinu cik ilgi viņa būs šejienes zvaigzne, bet nedomāju, ka ilgi noturēsies. Mūsu ''birojā'' galvenie ir nevis darba partneri un sponsori, bet gan mēs paši. Protams, mākam radīt ievainojamās, valdzinošās, ''lūdzu, nosargā mani'' sievietes iespaidu.
Lai neviens man necenšas ieskaidrot, ka viņa manī pēc tam būs iemīlējusies un sabojās savu dzīvi, salauzīs savu sirdi un kļūs par sievieti čūsku gan izbojās manu labo biroja garastāvokli. Tas bija tikai sekss. Veca iekāre.
Šodien ir skaista diena. Man gribas smaidīt. Es gribu vēl to, ko grib visi vīrieši, bet slēpšanos no ''draugiem'' es tikai tādēļ nepārtraukšu.
Ir kārdinājums pārtraukt, jo pa šo nedēļu jūtos nogarlaikojies. Darbā nav stresa, visi pielien, neviens nekaitina, nekas netraucē.
Vajag sastrādāt kaut ko sliktu... Ir ideja! |
|
|
| |
[12. Jan 2009|21:17] |
Pusaudžu sarunas zem mana loga ir tik smieklīgas.
Šovakar mazās, pieaugušās meitenes runāja par ''drāzšanos''. Visām zobos cigaretes. Visām zobi sitās pret zobiem aukstumā. Vecāki mēdz būt tik ļauni, bet laikam ne tik ļauni kā likumi, kas aizliedz ''nepilngadīgajiem'' smēķēt. Tāpat viņi pīpēs. Es pīpēju. Visi pīpē.
Manā dzīvē ir iestājies miera periods, ko man pēc ilgiem mēģinājumiem izdevās iegūt. Sajūtas brīvas. Iespējams ilgi tas nevilksies. Varbūt jau šo piektdienu atkal dzeršu, bet pašlaik esmu harmonijā ar sevi. Iņ un Jaņ.
Drīz noteikti kāds aizsniegs mani ar nolādētajiem saziņas līdzekļiem, drīz man pietrūkst attaisnojumu un rupjību, pat gudrības. Neviens mani neglābs no cilvēku sabiedrības gūsta. |
|
|
| |
[12. Jan 2009|18:48] |
Vistas zupa liek man pasmaidīt. Pilnu vēderu atlaižos datorkrēslā un pašapmierināti pasmaidu. Vēl tikai vienu dūmu, un es būšu pašpietiekams. Jāiet pie loga uzsmēķēt paklausīties ko mazie bērni runā.
Darbs varbūt ir smags, bet mājās pārnākšana un paša taisīts ēdiens līdz ar to ir kaut kas neatkārtojams. |
|
|
| |
[11. Jan 2009|19:02] |
Turpinu nerimties ar savu vampīru sapni. Šim nav nekāda sakara ar pirmo teikumu, bet šo nodēļas nogali neesmu dzēris. Es sēžu mājās un tikai ēdu.
Tas mani apmierina un man neko vairāk nevajag. Dīvaini.
Naktīs murgoju/sapņoju/grimstu/esmu vampīrs, ka sūcu asinis. Tik brīnišķīga sajūta. Sirds izjūt kaut ko dīvainu, kad atceros šos sapņus. Tā sažņaudzas, trīc un ilgojas.
Es gribu mīlēt sievieti. Lai viņa tā trīcētu, klusu vaidētu ekstāzē, atliektos pār manām rokām. Mana lelle.
Vai arī es gribu būt vampīrs, bet vampīru nav. |
|
|
| |
[9. Jan 2009|08:03] |
|
Ienīstu šo rītu. |
|
|
| Zemiski instinkti. |
[8. Jan 2009|20:27] |
| [ | gara-stāvoklis |
| | normāls | ] |
| [ | mūzika |
| | Akon - Right Now | ] |
Vai brālēni drīkst precēt savas māsīcas?
Gadiem ilgi par to domāju, bet nevienam neko neesmu jautājis un interesējies. Radīšu liekas aizdomas. Mani tāpat nosoda par visu ko, kas slikts notiek māsīcas dzīvē. Tas nav atkarīgs no manis, māsīca mani nekur nevaino, mēs esam gandrīz kā labākie draugie, bet nevienu tas neinteresē.
Šovakar par to domāju un nespēju rimties. Es gribu zināt vai tas ir asinsgrēks, vai tas ir aizliegts ar likumu.
Ja es būtu vampīrs, es uzvilktu koši sarkanu mēteli, baltus ādas cimdus, baltus ādas zābakus un ietu nomedīt kādu meiteni. Laizītu, skūpstītu viņas lūpas, turētu viņas trīcošo augumu un izjustu to cik tas pakļāvīgs, vājš kā leļļu meistara teātra lelle - raustāma, kustināma, skūpstāma kā vēlies. Manas lūpas virzītos zemāk, zemāk... Viņa gribētu nāvi, bet es tikai asinis. Te nu fantāzija beidzas. Asinis arī manās fantāzijās negrib kļūt iekārojamas, pat vislabāko sapņu vārdā. Asinis man vienaldzīgas. Bet kas ir vampīrs bez asinskāres? Žigalo ar dīvainu stilu, kas iederas tikai masku ballēs.
Jau esmu tas žigalo un ir drausmīgi to apzināties. Es to nevaru kontrolēt. Tas nav manā ziņā. Viņas pašas lido kā tauriņi uz gaismu.
Labi, labi, es būšu vampīrs, dzeršu asinis un mani netraucēs cilvēku problēmas. Pēdējais ir galvenais.
Nokod mani un atbrīvo no ciešanām, ļaunā un labā atstumtais. |
|
|