|
19. Feb 2009|10:18 |
Saulains rīts arī manā apziņā. Brīnišķīgi. Dzeru eksspreso un neko nedaru, ja neskaita drukāšanu šeit un grozīšanos krēslā.
Man ļoti patīk skatīties uz cilvēkiem, kas kā termīti savā pūznī lokās un viļājas, un staipās, lai izdarītu to, ko ikdiena no viņiem prasa. Negodīgi skatos uz cilvēkiem aiz stikla sienas un uz cilvēkiem, kas steidz garām pa ielu.
Saulaini. Varbūt aizsūtīt sekretāri pēc pūšamā, ķīmiskā putukrējuma un tad lēnām ar pirkstu to makšķerēt no kapučīno virsas?
Jāpiezvana E. un jāpasaka, lai dodas uz Double Coffie. Es šo pusdienlaiku gribu pavadīt tēlojot sabiedrisko, runātīgo, draudzīgo draugu. Varbūt tikai labi, ka viņai ir ilūzija, ka mēs esam draugi un, ka man viņa varbūt ''patīk'' (nejauši iznāca noklausīties kā E. ar draudzenēm bērnišķīgi pārrunā zīmes, kas varētu norādīt uz to, ka man ir tādas pašas jūtas... uzminiet, vai viņām izdevās atrast kādu pazīmi?). |
|