| Zemiski instinkti. |
8. Jan 2009|20:27 |
Vai brālēni drīkst precēt savas māsīcas?
Gadiem ilgi par to domāju, bet nevienam neko neesmu jautājis un interesējies. Radīšu liekas aizdomas. Mani tāpat nosoda par visu ko, kas slikts notiek māsīcas dzīvē. Tas nav atkarīgs no manis, māsīca mani nekur nevaino, mēs esam gandrīz kā labākie draugie, bet nevienu tas neinteresē.
Šovakar par to domāju un nespēju rimties. Es gribu zināt vai tas ir asinsgrēks, vai tas ir aizliegts ar likumu.
Ja es būtu vampīrs, es uzvilktu koši sarkanu mēteli, baltus ādas cimdus, baltus ādas zābakus un ietu nomedīt kādu meiteni. Laizītu, skūpstītu viņas lūpas, turētu viņas trīcošo augumu un izjustu to cik tas pakļāvīgs, vājš kā leļļu meistara teātra lelle - raustāma, kustināma, skūpstāma kā vēlies. Manas lūpas virzītos zemāk, zemāk... Viņa gribētu nāvi, bet es tikai asinis. Te nu fantāzija beidzas. Asinis arī manās fantāzijās negrib kļūt iekārojamas, pat vislabāko sapņu vārdā. Asinis man vienaldzīgas. Bet kas ir vampīrs bez asinskāres? Žigalo ar dīvainu stilu, kas iederas tikai masku ballēs.
Jau esmu tas žigalo un ir drausmīgi to apzināties. Es to nevaru kontrolēt. Tas nav manā ziņā. Viņas pašas lido kā tauriņi uz gaismu.
Labi, labi, es būšu vampīrs, dzeršu asinis un mani netraucēs cilvēku problēmas. Pēdējais ir galvenais.
Nokod mani un atbrīvo no ciešanām, ļaunā un labā atstumtais. |
|