|
20. Nov 2008|19:07 |
Turpinu iet uz darbu, bet jūtos kā darījis to ar vīrieti.
Visas gaismas izslēgtas. Logs mazliet pavērts. Gribēju padalīties ar savu bālo vaigu, miklo pieri, tumšajiem matiem, kas līp pie aukstiem sviedriem klātās pieries un deniņiem, mana sirds dun. Tupu pie palodzes un pīpēju vienu cigareti pēc otras. Noskatos kā pagalmā pīpē mazgadīgie un runā par dzeršanu sestdien. Meitenes stāsta kā drāzušās un kā viens otrs smieklīgi novilcis un izvilcis kaut ko. Viss palēnam sasalst. Zvaigznes, vakars... mans runcis ik pa laikam pieglaužas pie kājām un iemurrājas.
Mierīgi jūtos. Priecājos, ka ir vakars un nav jāstrādā, ne ar vienu jārunā. Parasti jau bij vienalga. |
|