| |
[24. Okt 2008|16:35] |
Vēl tikai piecpadsmit minūtes, un es skrienu prom.
Saprotu cik ļoti sevi mīlu un cik ļoti lieli idioti jeb cilvēki mēdz būt citi cilvēki. Nožēlojami, bet smieklīgi.
Nolāpīts! Piektdiena! Liels pohujs! |
|
|
| |
[24. Okt 2008|16:00] |
Palikusi tikai viena stunda līdz mājās iešanai un esmu uzvilcis mēteli. Spiežu siltos vaigus pie mīkstās kažokādas apkakles un maigi ieelpoju mirušā dzīvnieka smaržu. Kādreiz viņš bija dzīvs, bet tagad ir vien mana bāluma un tumsas rota. Ārā ir auksti un man vajadzēja kaut kur ietīties, lai nenosaltu un izskatītos labi. Viņam vajadzēja mirt. Ceru, ka viņš mira mierīgi. Tas dzīvnieks tur kaut kur jūtas labāk nekā problēmu apkrautais es. Es labprāt mainītos vietām un slaistītos kaut kur ar saviem mirušajiem radiniekiem.
Es nezinu pat par ko domāt. Tā vienkārši sēžu un gaidu mirkli, kad drīkstēšu oficiāli iziet pa durvīm. Noskatos kā mana sekretāre taisās prom. Ātri, žigli. Rokā viņai ūdens pudele. Uz diētas vecene. Man patīk viņas bikses. Ceru, ka viņa netiks galā ar savu diētu un nekļūs iekārojama. Man kā priekšnieciņam jāpakavējas vēl mazliet. Šoreiz man jābūt labajam piemēram.
Drīz vāksies prom iedomīgais mačo, bet ne šovakar. Viņš ir tīri neciešams, bet tusēt var. Šovakar kopā ar vēl pāris večiem iesim uz klubu. Viņi grib noķert mākslīgo skaistumu. Neko citu jau tādi kā viņi (es arī?) nelaiž tuvumā. It kā skaisti, labi situēti, kopti vīrieši. Bet tikai mākslīgais skaistums... Viņas ir tukšas un skaistas kā manekeni. Patiesi skaistas meitenes, kurām nevajag ne firmas drēbes, ne garus nagus, ne tik ļoti izbalinātus, salmiem līdzīgus matus un mākslīgu skropstu kušķus, lai izskatītos neatvairāmi. Es uzskatu, ka viņas ir pelnījušas saieties ar mani un citiem puišiem, kas māk savu dzīvi un izskatu vadīt gan ārēji, gan iekšēji. Bet tos mačo jau neizmācīsi. Izlepuši kā dāmīšu kranči.
Uz šo vakaru man ir plāns - jāpasauc līdz tusēties māsīca kopā ar viņas draudzenēm. Baidos, ka meitenes, kam kaut kas nebūs perfekts, tiks aprunātas un apsmietas, bet es parūpēšos, lai viņām ir labi un slikti vārdi nenāk ausīs.
... es atlaižos, atlaižos krēslā un grozos, grozos... es jau zinu, ka iziešu uz ielas ar atvērtu mēteli, portfeli un kūpināšu Winston. Tad paskatīšos uz augšu un smaidīšu.
Nekad nebūšu juties tik apmierināts. Jau jūtos. Ir piektdiena, un visi sevi mīl, ja vien viņu dzīves nekalpo tikai darbiem, skolām un universitātēm. |
|
|
| |
[24. Okt 2008|07:29] |
Mierinu un apbalvoju sevi ar cigareti. Malacis, ka tu piecēlies! Malacis, ka tu kaut kā piespiedies nepasūtīt visu dirst!
Nekad no rīta nebiju juties kā tad kad biju mazliet pumpains pusaudzis. Tad tas bija tik vienkārši... pagriezies uz otra sāna un guli tālāk. Vēlāk par to nekas nebūs. Neviens īpaši neiebildīs. Bet tagad. Tagad jāceļas augšā, ja gribi paturēt šo darbu un saņemt algu. Algu par darbu. |
|
|
| |
[17. Okt 2008|18:08] |
|
Ai, mēs ejam ķert zaķus. Nu, ejam. Es paslepus aizšmaukšu pie bāra letes un pieļurbāšos kā cūka. |
|
|
| Tāpat pateikšu. |
[14. Okt 2008|17:59] |
Darbā haoss. Papīri pa gaisu, sekretāre negrib strādāt un uzvedas kā cimperlīga pīzda, pa vidu tam telefona zvani, klienti, kas iedomājas, ka ir pasaules nabas, un augstā priekšniecība atkal rauš naudu. Šoreiz jau manā acu priekša un vēl norauš no manis, maitas, bet es tur nekā nevaru darīt!
Taču pat mājās nevaru noslēpties no visu stulbuma.
Vispirms kaut kādas sirdi un dvēseli plosošas vēstules draugiem.lv bez garuzmīmēm, komantiem un punktiem no skuķa, kas saka, ka mani mīl un nevar bez manis dzīvot, tad raksta viņas draudzene bez mīkstinājuma zīmēm un komatiem (bet ar punktiem) un saka, ka esmu pretīgs maitas gabals un, lai beidzu čakarēt tās meitenes dzīvi, un tad raksta kaut kāds stulbs pimpis, solot, ka mani piekaus par to, ka esmu atvīlis viņam meiteni un vēl viens vecis, sakot, ka vienkārši mani piekaus.
Ja tam visam būtu kāds loģisks izskaidrojums, tad es vienkārši censtos izpīties no sūdiem, bet tā kā es nesaprotu kas ir tie divi sūda gabali. Tā skuķe ar savu draudzeni ir zināmas. Bet tas ir pārāk debils stāsts, lai to vispār atstāstītu. Es varu apzvērēt, ka mums nav bijis seksa, ka no sākuma biju iecietīgs un, ka viņai nekad neliku iedomāties, ka mums kaut kas varētu sanākt.
Stulbās padsmitnieces (pilngadīgās).
Bet tas vēl nav viss. Man tikko zvanīja tā meitene, kurai es jau labu laiku patīku, un oficiāli atzinās jūtās. Teicu, ka pārzvanīšu. Bet TAS VĒL NAV VISS! Pēc viņas mani apciemoja iedomīgais mačo A un jautāja vai drīkst pie manis apmesties uz kādām divām nedēļām, jo bla bla bla... Es nevarēju atteikt! Tāpēc, ka bla bla bla... Cik viņš ir pretīgs tips un vēl nav izaudzis no pusaudža autiņiem! Tikai ārišķīgais, ārišķīgais un spēj cilvēkam sejā pateikt, ka viņš tur ir ''pretīgi resns'' vai neglīts. Visam viņa uztverē jābūt perfektam un patiesībā jau viņa nauda atļauj A pieprasīt.
Izpīpēšu visu winston paku un tad gan jau kaut kas iešausies prātā. Pašlaik tikai ''iziet'' - ''izslēgt telefonu'' - ''izslēgt visas gaismas'' |
|
|
| Vārās. |
[14. Okt 2008|17:49] |
Es tikko atklāju, ka, ja tu teiksi, ka tev sūdīgi klājas, visi par tevi izņirgāsies līdz pēdejam, lai arī paši ir pēdējie kuņas bērni. Cilvēki ir suņi.
Tātad es šodien neko neteikšu. |
|
|
| |
[11. Okt 2008|15:53] |
|
No rīta puses biju dzīvnieku patversmē, bet man nedeva lopiņus. Kaut kādi papīri... nauda... atlikts līdz trešdienai. |
|
|
| |
[11. Okt 2008|15:45] |
Esam apmetušies nelielā namiņā. Visi izkravājas, iedzer pa pirmajām glāzītēm, smejas un kā brīvē palaistas paipalas skraida pa jaunajiem, neapgūtajiem plašumiem.
Es nogāju mazliet maliņā, izvilku portatīvo un atlaidos uz mīkstā paklājiņa, uz grīdas.
Patiesībā nav nekādas vainas vienkāršai atpūtai nevis ilgai kāpelēšanai augšā lejā.
Kašmira džemperi brīnisķīgi silda... jūtu nelielu bohēmu gaisā. Smēķēju. Viens saka, ka viņš grib man kaut ko uzdāvināt. Dzirdēju, ka tā būs pīpe. Dzirdēju, ka tie būs cigāri. |
|
|
| |
[10. Okt 2008|16:43] |
Pat saule uzspīdēja par godu darba nedēļas beigām. Steidzos izslēgt visu, aizslēgt visu, uzvilkt rudens mēteli, pavirši apmest ap kaklu šalli un mesties ārā. Es gribu lidot!
Poēzija, lai sūkā bomžiem, es braucu dzert uz Siguldu! |
|
|
| Būs labs darbiņš. |
[9. Okt 2008|18:58] |
|
Sestdien iešu uz dzīvnieku patversmi. Izlēmu, ka paņemšu nevien tikai suni, bet arī kaķi. Rītdien visu sapirkšu jauno 'kaimiņu' patīkamai uzņemšanai mājās. |
|
|
| |
[9. Okt 2008|18:13] |
Atceros to notikumu ar taro kārtīm! Toreiz man nenāca smiekli, bet tagad gan es smejos. Galu galā viņa ir prom, bet es savukārt šeit.
Es zināju, ka tai meitenei ir kaut kādas spējas, kaut kas vairāk par parastu māku likt kārtis un zīlēt, bet lielākoties tādas lietas ignorēju. Kam man sevi lieki satraukt? Dzīvot ar redzām lietām ir pietiekami smagi un, ja vēl spoki un tas kristiešu Dievs...
Mēs vēl toreiz bijām tikai vienkārši draugi, un viņa piedāvāja man izlikt kārtis. Es ilgi atteicos, tomēr beigās izdomāju, ka neko dižu jau tās man nevar pateikt, tāpēc piekritu. Daudzi teiktu, ka mani vienkārši pierunāja...
Bijām tikai mēs divi pie viņas dzīvokli un, kad viņa apsēdās pie galda, es nespēju novērst acis no viņas dziļā izgriezuma un apaļajām krūtīm. Viņa nekā nemanīja, jo bija pārņemta ar taro un, skatoties kārtīs, stāstīja to, ko it kā redzēja.
Es centos neskatīties, es centos skatīties visur tikai ne uz brīnišķīgajām krūtīm un klausīties tajā, ko viņa saka.
Te pēkšņi manu iekāres valdīšanas procesu pārtrauca, paceļot acis no kārtīm, un ieskatoties man acīs.
- Kārtis saka, ka tu mani gribi.
- NĒ! - es iebļāvos, un tas mani nodeva.
Brīdinājums: man pat nebija deviņpadsmit.
Vai nu viņa redzēja, vai arī nezinu, bet pēc tam sekoja sekss. |
|
|
| |
[1. Okt 2008|20:21] |
Šodien man nav ko teikt.
Iešu nolīdīšu vannā un smēķēšu. Relax. |
|
|
| |
[30. Sep 2008|20:00] |
| [ | mūzika |
| | FOB - i'm like a lawyer | ] |
Stulbums, bet pēc visiem tiem Parīzes tusiem gribās aizbraukt uz Siguldu. Idiotiski tā tagad vakarā sēdēt, smēķēt Golden Marlboro un sapņot par to pašu viesu namu. Kamīns, pūkains paklājs, garšīgs alkohols, labas cigaretes un laba mūzika. Protams, Viņa un tad es.
Tā es varētu dzīvot mūžīgi.
Velku plaušās dūmu pēc dūma. Man patīk ievilkt un izpūst. Šīs markas dūmi tik labi garšo... Uz galda ieslēgta maza lampiņa, viss pārējais tinas tumsā. Nespēju noticēt, ka pasaule tik ātru satumst. Jā, man patīk tumsa, taču dzīvoklī nekurina un esmu viens. Neesmu tik vecs, patiesībā esmu ļoti jauns, bet jau jūtos tāds kā vientuļš.
Reālitāte ir skarba - jābrauc nodzerties uz Siguldu ar draudziņiem un draudzenītēm. Tad būs gadījuma sekss. Labākajā gadījumā tualetē. Gluži kā tajā klubā sestdien... labi, ka lielākā daļa apmeklētāju bija pārāk piedzērušies, lai saprastu, kas notiek kabīnē. Bet varbūt nevajag nemaz piedzerties, lai nesaprastu?
Sieviete, ar kuru man bija bezatbildīga satikšanos virkne, ir pazudusi no manas dzīves. Tā ļoti burtiski. Vakar skatījos Degpunktu un jutos atvieglots, dzirdot, ka tā ir pusmūža sieviete. Bāba. Es. Kā sieviete. Maz kāpēc jau ir nedēļām izslēgts telefons. Nemaz neesmu viņu apciemojis... pareizi... mums nav tādu attiecību... tad jau nekā.
Jāmeklē jauna sieviete drēgnajiem rudens vakariem. Gribu ar kādu ieritināties savā pledā kails.
...Patiesībā labi, ka nesabojājām vienkāršu kopā būšanu ar attiecībām. Paliks labas atmiņas, jo nekas slikts nav noticis, bet varēja notikt. |
|
|
| |
[30. Sep 2008|18:16] |
Esmu dīvaini līdzīgs šitam džekiņam manā bildītē, lai arī kas viņš būtu... Tikai es brilles visu laiku nenēsāju.
Man patīk brilles.
Varbūt tu satiki mani uz ielas un biji tā mauka, kas krustoja kājas darījuma tikšanās laikā? |
|
|
| |
[30. Sep 2008|09:03] |
| [ | mūzika |
| | jack johnson - sleep through the static | ] |
Es gribu, lai Tu mani mīli, - Tā teica Spožums, satinies milzīgā šallē un dzerdams asiņainu tēju. - Apkure nedarbojas. |
|
|
| |
[29. Sep 2008|14:56] |
Pēc tādas vaļošanās darbs uzdzen sliktu garīgo. Ieslēdzos kabinetā. Viss. Manis nav.
Tā nedēļa uz 'slimības' rēķina pagāja pārāk ātri. Laikam, tāpēc, ka nešķirojām ne dienu, ne nakti. Viss balstījās tikai uz mūsu pašu gribu. Naktis bija dienas un dienas - naktis. Mēs abi bijām valdnieki pār laiku. Ko gribējām, to darījām. Mums nebija ierobežojumu, taču tagad man būs, atgriežoties šajā valstī un atceroties cik ir mana alga. Labi, ka vismaz ir mēneša beigas. Vispār ko ņurdu par naudu... mēneša beigas. Hmm... Kāpēc es to tikai tagad piefiksēju?
Parīze ir brīnišķīga pilsēta. Mazliet smirdīga un mazliet komerciāla. Domāju, ka daudzi to pārāk idealizē. Ir jau sūdi arī te, ne tikai Latvijā. Bet tas tā. Ne jau kultūras dēļ es atbraucu, bet gan tāpēc, ka gribēju izrauties un dzīvot pa īstam.
Kultūras dēļ brauc tūristi un paši nesaprot to cik nozīmīgi ir padzīvot to dzīvi, kas slēpjas zem ekskursijām un fotoaparātu zibšņiem. Tomēr es kopā ar draudzeni biju gan Luvrā, gan Eifeļtornī un leģendārajā katedrālē. Paši visu iepazinām, sen nebijām runājuši, un es jums teikšu, tā bija neparasta satikšanās labiem draugiem. Protams, pa vidu mākslai un viesnīcai (kurā mēs tikai vienu rītu pamodāmies skaidrā), mēs izklaidējāmies uz nebēdu. Manas angļu valodas zināšanas ir labas, mazliet māku franciski un itāliski. Nebija problēmu ar draudzenes franču draugiem.
Trīs vakarus izklaidējāmies pie franču bohēmistiem.
Starp citu mums bija kopīgs numuriņš. Jā, mums nav kompleksu. Nē, seksa nebija.
Vispār šampanieti ilgi negribēšu redzēt, bet bohēmas smago smaržu sajust vēlētos vēl un vēl. Parīzē ir pavisam savādāk. |
|
|
| |
[28. Sep 2008|16:22] |
Mana galva.... ooo... au... Vismaz pamodos savā gultā tikai nesaprotu kā es līdz tai tiku. Atmiņa izslēdzas pie kroga izejas. Neskaidri atceros kā mežonīgi kratos gaismu un dūmu pilnā klubā. Meitenēm ir pie saknēm sviedros salipuši mati, īsie krekliņi tikko pieskaras nabai, krūšturu mežģīnotās līnijas neapturami graužas cauri plānajam krekliņu audumam. Es atgāžu galvu un šūpojos ritmā. Skan Ne-yo - Closer. Es nespēju beigt dejot. Meitenes smaida. Neviens netur man līdz. Es to zinu, es to apzinos.
Esmu meitene. Maza, neķītra pusaudze, kas šūpo savus gurnus kā būtu drāzta. Kā zinātu, kā apļot, apļot, apļot... rokas gaisā... acis ciet... Sviedri. Karsta elpa. Mēs esam. Vienalga.
Man liekas, ka man atkal bija sekss. |
|
|
| |
[19. Sep 2008|12:58] |
Kravāju mantiņas un izklaidīgi smēķēju vienu cigareti pēc otras. Vēl šovakar es nopirkšu Francijas cigaretes un, tā smēķēdams, sagaidīšu savu draudzeni pie Eifeļtorņa.
Būsim tikai mēs divi. Turēsimies kopā un izklaidēsimies uz nebēdu. Abi sarunājām paķert līdzi tik daudz naudas cik varam. Parīze ir dārga pilsēta, bet manai draudzenei ir labi paziņas.
Es zinu tikai to, ka beidzot būšu tur, kur man visu laiku ir gribējies atrasties kopā ar cilvēku, ar kuru patiesi vēlējos satikties un pavadīt laiku kopā.
Nekādu melu. Izlikšanās. Man reiz taču arī jāuzelpo! |
|
|
| |
[19. Sep 2008|12:31] |
|
Nezinu kā jūs, bet es esmu 'slims' un šovakar lidoju uz Parīzi! |
|
|
| Vārās. |
[17. Sep 2008|17:04] |
Visi šodien man ir nokaitinājuši līdz baltkvēlei. Labprāt saplosītu viņus visus pa gabaliņiem vien. Viņiem būtu jābūt pateicīgiem, ka es esmu tik labs apakšpriekšnieks un uz tik daudz ko pieveru acis, ko citas amatpersonas nedarītu, sūda brāļi.
Priekšniecība arī nobarojušies resi kā kuiļi un grūsnas cūkas. Derētu kādam krietni tiem speķiem nolaist asintiņu. Protams, man mute jātur ciet, jo savādāk varu aizmirst par karjieru. Jābūt neitrālam un tikai paša zināšanai - kad ES tikšu augstākā amatā, tad viņi visi man redzēs cik patiesībā šis 'mierīgais' tumšmatis ''māk paklusēt''. |
|
|