|
19. Nov 2008|22:20 |
Liekas, ka esmu apēdis ko nelāgu. Sēžu pie datora, jo nekur citur nespēju nosēdēt. Tikai te, kur var pieraut kājas pie krūtīm un iekosties biksēs.
Jādomā par kaut ko citu. Bužinu matus un tiem ir maiga struktūra. Patīkami pieskarties. Pat pīpēt patiesībā negribas. Es visu atdotu, lai man nebūtu draņķīga dūša.
Uzbrukšu zāļu atvilknei, bet baidos, ka zāles beigušās. Tāpēc es zinu, ka mani varēs atrast, mirkstot savos sviedros, mētājamies uz tualetes flīzēm.
Es eju tālāk. |
|