Viss ir redzams

Senatnes Patosa Cienītājiem,

torentos jau atrodami...



1. Olandes traibālhipijfolka sauļuku jaunais albūms Wolf Love. Vienreiz noklausījos, stilistiski nebijis kišmišs (ir pagānu repa dziesma ar anti-nwo lirikām, smieklīgi naivisks es pat nezinu kas, izklausās pēc Velvet Underground, love in the forest tur lol, daudz balādes ar klavierēm, pa kuru laiku viņiem vispār uzradās klavieres, kā arī tas pats neoķeltisms, kas pirms tam, tikai kaut kā niknāk saaranžēts, vietām ar elektriskajām ģitārām pat), bet interesanti, un saprotami - niša jāplašina.

Dziesma: Omnia - Shamaniac

...

2. Un tad vēl šitāds brīnums iekrita acīs, būs jāievērtē:

Nū, es nezinu, kā tev, bet man jau dikti iet pie sirds tās episkās un patētiskās vēstures/fantāzijas filmas, kamēr vien kinematogrāfs kvalitatīvs un sižets nav pavisam smieklīgs un vienvirziena (kā tais pēdīgajos feilos Zālamanā Keinā un Titānu Brākšķī), tāpēc ar atvieglojumu varu teikt, ka jaunākais skatāmais žanrā - miniseriāls The Pillars of the Earth ir skatāms patiešām, vismaz pēc pirmajām 3 sērijām riebumu vēl neizraisa. Protams, nav tāds košērs kā Roma vai Spartaks (arī starz gabals, starp citu), toties nav arī tik infantīls kā Merlins vai garlaicīgs kā Tjūdori - lai gan, tā rupji ņemot, ir kaut kur pa vidu šiem abiem, jo darbība notiek 12. gadsimta Anglijā un ir tur pa pilnam tupeņu maisos tērptu statistu, kā arī visādas aristokrātijas/baznīcas politiskās lietas. Taisīts pēc kaut kādas slavenas grāmatas, kuru neesmu lasījis, ir vairāki labi aktieri (tie, kas nav bērni), kā arī vareni kačājošs zemtitru muziks. Kaut kur tajā visā arī Ridlijs Skots pielicis savu roku (produkcija esot līdzīga jaunajam Robinam Hudam, bet to es vēl neesmu redzējis, gaidu šaibu). Vēl 5 sērijas



Treileris

Tomēr patīkami, ka, lai cik arī nomācoši vienaldzīga nebūtu tulkojamā draza (IMDb reitings 4.1), tur reizēm atrodas arī interesanti domu graudi.

Jerome: Do you believe in magic?
Lydia: What do you mean?
Jerome: Do you think people get things they don’t really deserve?
Lydia: Well, I’m not sure if it’s magic, but, I’ve often found that the thing that you thought was impossible is just the thing to happen. And the thing that you were absolutely sure was gonna come through, never happens at all.

Pēc Kusturicas filmas par Maradonu noskatīšanās viedoklis neuzlabojās ne par vienu, ne otru. Kāpēc jātaisa tādas filmas?

All My Friends Are Funeral Singers (2010) ir visnotaļ jauka (vizuāli un aurāli baudāma) indie filma par kādu mēdiju (vecmodīgi rakstīt būtu "raganu"), kas dzīvo spoku pilnā mājā meža malā (mežu gan nerāda) un caurām dienām (un naktīm) spiesta klausīties psihodēlisku folku (spoku jeb, kā vēlāk noskaidroju, režisora grupas izpildījumā*)



Jāņu diena - spama diena! / Paldies suic ftp

* novilku viņu albumu, kas saucas tāpat, bet tas gan nav tik labs, jo tur skan pavisam ne tas, kas filmā, pie tam, tur arī patiešām dzied

Vakar pirmoreiz redzēju filmu (subj.), kas faktiski pilnībā (greizi lietojot populārās mūzikas "terminoloģiju") ieturēta drone "žanrā". Ja vēl sākumā likās, ka - o, nu tik būs viens labais senatnes episkais grafiskais patoss, kura nedaudz pietrūkst kopš Spartaka pirmās sezonas beigām, tad pēc neilga brīža pasākums jau ir ievilcies un paliek tikai lēnāks, drūmi veļot primordiāli eksistenciālus viļņus pār cilvēcības piekrastes akmeņiem, vienu pēc otra, vienu pēc otra, tāds dārks, skaists un bezcerīgs trips ar atbilstošu skaņtraku, kind of like Pathfinder meets Dead Man meets Aguirre meets Antichrist... and takes mushrooms :)

In the beginning there was only man and nature...





Attēlā - Vienacis un inukšuks

http://en.wikipedia.org/wiki/Inukshuk

Ob*a, skat kas par Ziepniekkalnā turīgu jaunradi un bagātu kultūras dzīvi:

Niknie Odi - Man Ļoti Garšo Sēnes

un citi video tur,

also http://www.zep4life.net/

Audience of One (2007)
Dokumentāla filma par mākslas filmu... jeb bezfilmu
Some srsly deluded xians there:



(Trying to take "satan's domain" like that, haha.... slim chance)

Pēc naktssargs ieteikuma

Prāta palāta - Krivika un Armanda (Cruelty) studija - filmē ne tikai vizuāli kvalitatīvus videoklipus visādām garlaicīgām rokgrupām, bet reizēm arī šo to interesantāku:

Vadātājs.

Erotiska pasaka divos cēlienos. Īsfilma tapusi Komūna: U35: "Latviešu Erotika Kino" ietvaros, apm. 48 stundās.

If we learn anything from fairy tales,
it's not that dragons exist,
but that they can be beaten.

un tas arī bija tas labākais tajā Dante 01,
pat ne Dominiks Piņjõns

LKA studentu filmu skate ATVER ACIS patīkami pārsteidza ar piedāvājuma kvalitāti. Daudzmaz vienaldzīgu atstāja tikai divas filmas no pirmās dienas (par garāžas direktoru un Džilindžeru), bet kopumā ne tuvu nebiju gaidījis tik baudāmu kinematogrāfiju. Un pat bieži diezgan līdzīgais saturs (maģiskais socreālisms?) ar visām tā negatīvajām tendencēm nespēj aizēnot faktu, ka jaunie režisori un operatori savu amatu ir iemācījušies godam. Vispār pēc visa šī vizuālā krāšņuma (tāda Ūdrīša eksperimenti salīdzinājumā ar šo ir galīgs trešs) negribas ticēt, ka Latvijas kino būtu kādas problēmas pa lielam - ja jau studentu vide vien spēj gadā ģenerēt vismaz astoņas spēcīgas īsfilmas. Bet jātic vien būs... jo grūti iedomāties turpinājumu