Viss ir redzams

Neesmu vēl stāstījis, ka šogad manā vannasistabā ziemo taureņi (tagad es pavadīju piecas minūtes meklējot viņu pareizo nosaukumu, lai gan taureņi ir tie visbiežāk sastopamie, varētu teikt, arhetipiskie) - acainie raibeņi (sākumā bija vismaz pieci, tagad palikuši tikai trīs), kas lielāko daļu laika pavada tādi melni un sastinguši, sakļautiem spārniem pie sienām vai griestiem karājoties, bet, sasilstot telpai (man tur ir tāda atsevišķa krāsns kurināma, uz kuras sildu ūdeni), pamostas un pie ieslēgtas gaismas plakšķinās un plivinās apkārt tā, ka prieks, un, kad nolaižas uz no ūdens izlīduša ceļgala, piemēram, ir nost nedabūjami, tad viņus viegli paņemt rokās un kārtīgi nopētīt tuvumā, kamēr viņš ar savu snuķi tā kuriozi bakstās, izvizināt un uz mirkli sajusties kā tādam faking zvīņspārņu pavēlniekam. Es ceru vienīgi, ka tā, periodiski atkausējot, nenodaru viņiem pāri, bet no otras puses - reizēm izlocīt spārnus jau nevajadzētu nākt par ļaunu, pie tam, ko tad man darīt - nemazgāties? Vēl varētu pastāstīt, ka gan šeit, gan Rīgā bieži uz grāmatplauktiem, palodzēm un tādās vietās gadās atrast šo pašu taureņu (es rakstu ar ē nevis tāpēc, ka tā ir nepareizi, bet lai nejauktu ar kāda cita kustoņa deminutīvu - tas man vienmēr atgādina to piparmētras joku par kādā svinīgā pasākumā brīvībā izlaistiem 100 maziem tauriņiem, tādiem līksmiem, starp galdiņiem un vakartērpiem joņojošiem, hehe - lai gan, starp citu, tas starpspārnu ķermeņa apmatojums tuvplānā ir vizuāli ļoti līdzīgs tauru matiem/sariem), tātad, gadās atrast mirstīgās atliekas - spārnus un to fragmentus (pieļauju, ka rumpi notiesā zirnekļi), un, tāda skaistuma ārā mešanu par nepieņemamu uzskatot, rūpīgi krāju sērkociņkastītēs, kuras pēc tam, protams, pazūd, vispār jau neesmu vēl izdomājis tām nekādu pielietojumu.

Firestarter by Eredel

Another solar narrative is of the Holly King and the Oak King, with one ruling the winter, the other the summer. These two figures battle with each other endlessly as the seasons turn. At Midsummer the Oak King is at the height of his strength, while the Holly King is at his weakest. The Holly King begins to regain his power, and at the Autumn Equinox, the tables finally turn in the Holly King's favor; he vanquishes the Oak King at Yule. Then over the next months, as the sun waxes in power, the Oak King slowly regains his strength; at the Spring Equinox he begins to triumph until he once again defeats the Holly King at Midsummer.

http://en.wikipedia.org/wiki/Holly_King_%28myth%29

Can You See Any Troll by karil

( Kodolīgs viedoklis par WikiLeaks lietu )

Par to domāšu, divas jūdzes sniegputenī minoties uz Taurupi papildināt pārtikas krājumus (un divas jūdzes atpakaļ), nezinu, vai Holandes rūdījums (valdošais vēja virziens = pretvējš) nāks palīgā, bet nešaubos, ka nekļūdījos, atliekot to tieši uz šo dienu, jo režisora mērķis vienmēr ir radīt pilnvērtīgu klātbūtnes sajūtu, tā ir tērēta dzīve, kas vismaz trešdaļu netiek pavadīta ārā

Un tad vēl ieskats nākamajā sērijā "Ziema Vidzemes Augstienē"

Ar šo mūziku man šogad sākās un beidzas ziema. Nenoliedzami viena no skaistākajām "pēdējā laikā" dzirdētajām un (šeit) aiz loga, kā arī iekšpusē valdošo vidi romantizējošākajām. Tieši šis, vecākie neskan tik organiski:

Лихолесье - Беспредельная Жажда Иного (2008)
/CBR 320 kbps

+1