ikgadējie māsu ziemassvētki pie karīnas aizvadīti,pēc dāvanu dalīšanas paliekot pavisam sakarīgai un atmetot vēsi atturīgo neieinteresētības masku, visas dāvaniņas iepirku visburvīgākajā veikaliņā,kādu jelkad esmu zinājusi,uz v.ielas,katrai piemeklējot īpaši,tāpat arī kartiņu katrai savu,pēc raksturiem,(ar uzgleznotu latviju ziemā),katrai savs ne-tematisks (z-svētki,jaunais gads) dzejolīts vai tā fragments (Pujāts,Ābele 2x,Gaile,Rubenis),iesaiņojums gan - avīzēs,un lai gan izklausās oriģināli,izskatījās pabriesmīgi,nu nekas,galvenais,ka dāvaniņas patika! bet man ir vismaz desmit glowing stars,kuras tagad izlīmētas pa visu istabu,tāpēc nevaru vien sagaidīt gulēt-iešanas-brīdi,kad viss būs tumšs un man būs pašai sava zvaigžņotā nakts,papaijas vannas un dušas želaja (smaržo vien vilonoši),šausmīgi mīkstas zeķītes,kuras tik žēl novalkāt,ka pataupīšu,līdz kamēr nebūs žēl (pa mazu jau vairs nepaliks),sešdesmit krāsainas matugumijas (vismaz desmit gadus nebūs jāpērk),apgleznotas krellītes,šauri gara vāzīte,kurā dāvinātāja ieteica sabērt mākslīgos akmentiņus,un,protams,(tā jau izveidojusies kā sava veida tradīcija) katrai sava glezna no karīnas,un ne jau vienkārši glezna,bet tas,kā viņa redz katru vienu no mums.