toreiz un tagad
rupjmaizes kārtojums jeb ambrozijs. parasti mūsu 'ģimenes' sievietes šo saldo gatavoja uz ziemassvētkiem vai jauno gadu. toreiz bērnībā nekad neēdu. laikam jau negaršoja vai varbūt pēc principa - negaršo un viss,lai gan nemaz neesmu pagaršojusi. lai nu kā,vakar mamma pēc ilgiem laikiem uztaisīja ambroziju. pirmā reakcija - nu kāpēc,tu taču zini,ka man negaršo,es neēdīšu. bet pagaršoju,un ļooti iegaršojās. var teikt,ka viena pati esmu visu bļodu izēdusi. un putukrējums nav trekns,kā varētu likties. un tad vēl ievārījums pa vidu. viss kopā garšo debešķīgi. bet es pieļauju,ka tikai mammas gatavotais var garšot tik labi.