sālma ([info]narkoze) rakstīja,
@ 2006-10-08 18:50:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
toreiz un tagad
rupjmaizes kārtojums jeb ambrozijs. parasti mūsu 'ģimenes' sievietes šo saldo gatavoja uz ziemassvētkiem vai jauno gadu. toreiz bērnībā nekad neēdu. laikam jau negaršoja vai varbūt pēc principa - negaršo un viss,lai gan nemaz neesmu pagaršojusi. lai nu kā,vakar mamma pēc ilgiem laikiem uztaisīja ambroziju. pirmā reakcija - nu kāpēc,tu taču zini,ka man negaršo,es neēdīšu. bet pagaršoju,un ļooti iegaršojās. var teikt,ka viena pati esmu visu bļodu izēdusi. un putukrējums nav trekns,kā varētu likties. un tad vēl ievārījums pa vidu. viss kopā garšo debešķīgi. bet es pieļauju,ka tikai mammas gatavotais var garšot tik labi.


(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]refused
2006-10-08 20:02 (saite)
man reti sanācis ēst.bet garšo ļooti.šovakar ieraudzīju veikalā maisījumu,no kura uztaisīt,bet sazin kāpēc nenopirku.laikam nav tas.atceros,kā braucām uz laukiem pie omes audžumammas,kura mani vienmēr par Aiviņu sauca,kā mammu.Tur bija ulmaņlaiku mēbeles,balti mežģīņoti galdauti un jā,ambrozijs.Mazliet tā kā pēc senatnes.Jaukas atmiņas ļoti.

(Atbildēt uz šo)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?