netieku gudra,
kā manī vairāk -
lepnuma
vai
mazvērtības.
kādam varu šķist lepna un iedomīga,tāda,kura nedarīs to,ko citi,tikai tāpēc,ka jūtas pārāka par viņiem.
kādam citam - kompleksaina būtne,kura neapzinās savas labās īpašības,talantus,spējas,tāpēc allaž gaužas,ka nesaprot,nespēj,nevar.
domas dalās ar divi vai vairāk. un es neprotu izrēķināt,neprotu,smejies vai raudi!

un tad vēl ir tās jaukās un ne tik jaukās dienas. dienas,kuras dzīvojam vai tikai atdzīvojam. -> skaitām stundiņas līdz dienas beigām,un rītdiena patiesi atnāk baltā linu kreklā. -> vai arī izmisīgi cenšamies iekļauties,iestīvēties,par mazu mazu,tu piktojies. uz visu un visiem. un tad tu izdomā izstiept dienu,aizņemdamies no nākamās. bet parāds nav nedz brālis,nedz kāds cits rada gabals. un tā tu nemanot iedzīvojies aizvien lielākos parādos.

arī rītdiena pārdzīvosies (precīzāk - tās mokošās stundas no rīta cēliena),un man patīk iztēloties sevi pēc. bet tā ir allaž. domas par to,kā būs pēc,palīdz tikt galā ar to,kas šķiet nepārdzīvojams.