sālma ([info]narkoze) rakstīja,
@ 2006-02-08 23:39:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
2/5/06 svētdiena
Es šodien redzēju.
Un atskārtu,ka pasauli pilnvērtīgi varam uztvert tikai redzot. Ne tik daudz jūtot,taustot vai dzirdot.
Dienās,kad neredzu,apkārtējā pasaule neeksistē,tā ir,bet tikai fonā,izplūdusi,pelēka,man vienalga.
Šodien es ieraudzīju pasauli,jā,to pašu Rīgu,tos pašus iedzīvotājus,mājas,ielas,trolejbusus un tramvajus. Citādāk. Kā impresionistu glezna,pilna gaismas,krāsas un dzīvīguma. Gleznotājs nav taupījies,izlicis visu. Viņš ir talantīgs,vai ziniet. Šī nebija viena no tām tipiski skaistajām gleznām,kuras nācies redzēt citkārt. Un tomēr,pat salā Viņa ota zīmē brīnumus.
Mazi,melni cilvēciņi čāpo pāri aizsalušajai Daugavai,daži pat slido. Un Māte Daugava smaida pretī,sargā viņus kā acuraugu. Mārīši,pārīši,māsiņas,brālīši,puķītes,rozītes. Vai tiešām mans kalendārs par nedēļu,pusotru atpalicis?
Kur tik skaties,ļaudis nosaluši,sarkaniem deguniem,paslēpušies mētēļos un šallēs,bet laimīgi. Ticīgie,neticīgie. Visi šodien (kā sarunājuši) svin svēto dienu. Paši to nezinādami. Varbūt šodiena tikai izliekas par skaistu,pat tas jokainais vīrietis ar tumši zilo bārdu tramvajā,krāsainie miskastes maisi smuki rindiņā viens aiz otra teju pie katras vārtrūmes. Trolejbusa konduktors ar savu vārdu vien. Ilo Kants,bet viņa skarbie sejas vaibsti slēpj sevī neizdzēšamu pāridarījumu,iespējams,pat karu. Nu,jūs jau ziniet,okupāciju un tamlīdzīgi.
Kā tas ir - redzēt? Redzēt ne vairāk,ne mazāk kā pa nullēm? Redzēt visu tā,kā tas ir patiesībā? Kā tu un es pasauli redzējām,kad pirmo reizi atvērām maigi jūtīgos acu plakstus un pirmo,visdrīzāk,pamanījām mātes laimīgi nogurušo skatienu,kuru neatceramies,gluži tāpat kā neko no savas dzīves pirmajiem gadiem,pirmajiem soļiem,vārdiem.
Mēs visi piedzimstam apdāvināti. Un ir tādas dāvanas,kuras ar laiku,dienu pa dienai nolietojas. Izbalē,nodilst. Kā pidžamma. Ja būtu to paslēpuši skapī,taupījuši līdz šodienai,šā kā tā nederētu. Es šodien uzvilku jaunu pidžammu,tā bija importa,ievesta nez no kādām tālām zemēm,made in china vai tamlīdzīgi. Drusku kņudināja,bet pie visa taču pierod. Iestaigāšos.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]narkoze
2006-02-09 11:44 (saite)
paldies,jaukā. :*
šis man pašai kaut kā patika,tāpēc gribēju ielikt arī šeit. lai gan rakstīts sākotnēji tika tikai priekš sevis. zini,tagad pārlasot iepriekšējos postus,tie man vairs nepatīk. es laikam pārāk kritiski uz tiem skatos. no vienas puses-šī ir 'tikai' dienasgrāmata. no otras. šī ir vieta,kurā es mainos,progresēju. es ceru,ka tā notiek,lai gan nezinu. man jākļūst pieaugušākai,vēl dzīvoju kaut kur starp.
tā banālā britnijas dziesma nāk prātā,tu noteikti zini - neesmu es meitene,bet arī sieviete nē. kas nu es par sievieti,bet kurā brīdī par tādu kļūst? man vēljoprojām liekas,ka esmu tikai bērns,kurš pilnīgi neko nesaprot no lielās pasaules,nemaz nerunājot par iederēšanos tajā un spēju patstāvīgi izdzīvot.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]refused
2006-02-09 16:02 (saite)
:)
tā jau ir,savi vecie ieraksti sāk likties muļķīgi,ne tik labi,jo mēs jau visu laiku maināmies un pilnveidojamies.man arī tā ir.
pieaugušākai?nezinu,nezinu..mana ome visu laiku skandē,ka man jau 16(it kā tas būtu daudz),ka viņa jau tad pabeigusi mediķu skolu,ka es jau esmu pieaudzis cilvēks pamparam,bet-es tā nejūtos.man patīk būt bērnam.pieaugošo pasaule var iet ellē.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]narkoze
2006-02-09 18:21 (saite)
mana ome gan nav pabeigusi mediķu skolu,bet pabeidza tētis,arī ap to laiku,pārcēlās no pilnīgiem laukiem uz rīgu,sāka dzīvot patstāvīgi,mācījās,pelnīja naudu. cilvēkam tādos apstākļos gribot negribot jākļūst pieaugušam,jāmāk pašam par sevi parūpēties.
patiesībā es ļoti,ļoti gribētu savu dzīvokli,kaut tikai ar vienu istabiņu. es domāju,jebkurš no mums gribētu. tur būtu mana mazā vai lielā nekārtība,mani nenomazgātie trauki,kurus pati tad arī nomazgātu,kad saprastu-citādāk nemaz nevar. pati gatavotu ēst un pati būtu atbildīga par to,lai no rīta pieceltos,lai būtu drēbes,ko mugurā uzvilkt. suns man nebūtu,kaķis gan. skumji apzināties,ka tuvākajos gados tas nu nekādi nebūs iespējams. vai dzīvojot kopā ar mammu var kļūt pieaudzis un patstāvīgs? man tas šķiet neiespējami. tas gan tikai mans subjektīvais viedoklis.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]refused
2006-02-09 18:37 (saite)
es dzīvoju ar mammu un tēti,bet viņu gandrīz nekad nav mājās,tā ka visu tāpat daru es.(man gan nav ne jausmas vai tas mani dara pieaugušu.)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]narkoze
2006-02-09 19:04 (saite)
patstāvīgāku noteikti. nevar jau tā viennozīmīgi pateikt,es pateicu,kā man šķiet,kas mani par tādu padarītu. var jau būt,ka tas notiek pavisam citādāk.
grūts temats. :) tādā ziņā,ka kārtējais,uz kuru nav konkrētas atbildes. un tā laikam ir jābūt,ne viss mums jāzin. dzīvosim,redzēsim,kā mēdz teikt ome.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]refused
2006-02-09 20:58 (saite)
jā-dzīvosim,redzēsim:)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?