segvārdi.
narkoze (fr.narcose < gr. narkōsis 'sastingums') - vispārēja anestēzija,ar ko ārsts pacientam pārtrauc ārējo kairinājumu uztveri,nodrošina dziļu miegu,muskulatūras atslābumu; parasti to izmanto ķirurģiskās operācijas.

ikdienā lietojot šo niku es nepievēršu uzmanību nekādiem skaidrojumiem,nozīmēm. tāpat arī jūsējiem. ir stopkadru reizes,kad aizdomājos par 'segvārdu' nozīmēm. kāpēc tieši tā un ne savādāk. vai niks kaut ko tiešām pavēsta par cilvēku,vai izvēlēts pavisam nejauši,neapdomīgi,spontāni,pirmais,kas iešāvās prātā? (varbūt pēdējais) tā visdrīzāk bija ar mani un narkozi. vienā konkrētā brīdī kļuvām par vienu veselumu. un esam vēl šodien. es pat atceros to brīdi diezgan skaidri,lai gan nav jau daudz ko atcerēties. sēdēju vakarā pie datora. tas varēja būt kāds janvāris vai februāris. un reizē arī 'drūmais čata periods',kad drūmi gāja gan reālajā pasaulē (it kā tagad ietu labāk),gan tur,monitorā. aiz trejdeviņām dimensijām. par pirmo niku vispār man nāk smiekli,otrais bija - misty,kurš man pašai dikti bija pie sirds,bet toreiz ar to sanāca aizķeršanās,jo kā izrādījās,čatā bija viena misty_moonlight,kura tolaik mēdza parādīties samērā reti,bet,kad parādījās,man nācās nomainīt,lai nerastos lieki pārpratumi. vēl jau bija visādi,īslaicīgie,nenozīmīgie,pēc kuriem tad nu nāca šis.
citu izskaidrojumu šai izvēlei nespēju rast,kā vienīgi no zemapziņas dzīlēm iznirušo medicīnas terminu tēta klātbūtnes rezultātā,kurš,starpcitu,ir ārsts. varbūt tās ir pilnīgās muļķības. kāds vēl variants? es sēžu,domāju par kādu depresīvu niku,no kurienes vēl varēja uzpeldēt 'narkoze'? iespējams,narkozē un manī saskatāma zināma līdzība. '...nodrošina dziļu miegu,muskultūras atslābumu..' nē,ne jau es nodrošinu,bet man tā tika nodrošināta. tas bija tāds apātisks skumju un bezcerības stāvoklis,no kura es toreiz pat necentos tikt vaļā,bet savā ziņā 'izbaudīju' visu,kas ar to saistīts. tapa depresīvi dzejoļi,mani saistīja drūmās bildes un ikonas,drūmās filmas,iepazinu pavisam citu mūziku,protams,drūmāku. no tā visa man gandrīz nekas vairs nepatīk,ar izņēmumiem,protams. tomēr nekad neesmu ieslīgusi galējībās,nedomājiet,ka krāsoju melnas acis,ģērbos tikai melnā,gāju uz drūmiem tusiņiem,piedzēros un nemazgājos. tas bija vērojams vairāk iekšienē,nekā ārienē.
atceros,ka čatā toreiz šis niks ne pa jokam piesaistīja,vēl vairāk nekā iepriekšējie. kaut kādi džeki nāca privātajos un jautāja,vai nevarot viņiem iedot narkozi,jeb - kāda narkoze es esmu? viņai,kā izrādās,esot vairāki veidi,par kuriem mani,protams,apskaidroja tētis vai mamma,kurš nu kuro reizi bija tuvumā.
ārprāc,tas laiks,šķiet,bijis tik salīdzinoši sen,jo neesmu vairs tā pati. čats manā dzīvē,par laimi beidzās bez sirdsapziņas pārmetumiem un vēlmes vēl kādreiz tur atgriezties,vienubrīd pārklājās ar cibu un beigās noenkurojos tikai šeit,lai gan sākumā domāju,ka nekad nespēšu te rakstīt. lielākoties tāpēc,ka neko nesajēdzu. kā jau tas ir vienmēr,sākumā. čatā tomēr biju daudz ko iemācījusies. man vēl tagad skapī stāv blociņš,kurā vairākas lapas pilnas ar daudz un dažādām sava veida 'formulām',ko un kā darīt.
cik forši,ka šeit mēs atkal satikāmies,ne visi,bet tie,kurus tiešām prieks vēl šodien lasīt un satikt.
bet,atgriežoties pie virsraksta,aizdomājoties par tiem laikiem,kad niks šķita kāds cimds kailai,nosalušai rokai,kur nu vēl par vārda skaidrojumu,pārņem jokaina sajūta. es šeit vēl sēžu,bet ne vairs tā pati. bieži vien ir gribējies nomainīt niku,pārvilkt visam vecajam strīpu,pateikt 'čau un atā',no otras puses - vai tad man traucē? roka saaugusi ar cimdu un otrādāk. un vai tad es to jūtu? patiesībā nē. viss ir kārtībā,vienkārši gribēju padalīties. un pie reizes pajautāt,vai arī jūs mēdzat aizdomāties par savu cibas draugu nikiem,jeb uztveriet tos tik pašsaprotamus kā diendienā paši savējos?! ja ir vēlme,variet padalīties arī ar atmiņām par sava žurnālvārda rašanos,ko tas jums nozīmē un par jums pastāsta?