Nabaga ārzemnieki
Vienu dienu, jau pirms kāda laba laiciņa, sanāca man noiet gar centrālo tirgu, uzreiz piemetās klāt viens melnīgsnējs lietuvietis kurš stādijās priekšā kā vitautas un asarām acīs sāka stāstīt savu bēdīgo atgadījumu - esot atbraucis no Viļņas uz Rīgu, ekskursijā, paskatīties kā brāļi latvieši dzīvojot, bet apzagts, 3000$ dolāri nozagti, nevarot uz mājām vairāk tikt, naudas nav ne santīma, vai es nevarētu viņam sagādāt 15ls ceļam, viņš man pulksteni par to atdošot, baigi labs esot. Paskatos - pulkstens sūdīgs, naudu žēl, lietuvietis ar tāds aizdomīgs, kautgan raud tā ka asaras šķīst uz visām pusēm. Saku lietuvietim ka naudas nav un lai taisas ka tiek. Šis protams pastāsta man cik es esmu nelietīgs cilvēks ka nepalīdzu cilvēkiem, bet nu liekas mierā. Nākamā dienā man gadās vēlreiz doties garām gar tirgu uz Zinātņu akadēmiju atkārtotā gājienā un šoreiz piemetās klāt čigāniskas izcelsmes igaunis ar savu stāstu, tiesa igaunis, kā jau igaunis, daudz mierīgāks pēc dabas, nemaz neraud, bet stāsts stipri līdzīgs - atbraucu no Tallinas Rīgu apskatīt, zagļi nozaga 2000$ nav par ko uz mājām aizbraukt, mājās sieva uztraucas noteikti, viņai nervi esot vāji, varot pakārties, lai es iedodu 15ls ceļa izdevumiem, viņš man par to pulksteni uzdāvināšot labu. Es saku viņam - nevaru diemžēl, vakar vienu tādu pulksteni nelaimīgam lietuvietim nopirku, šis kā sāka mukta, nemaz apakaļ nepaskatijās.