Mazi suņi
Šodien man viens pazīstams nigers pastāstija atagadijumu kurā viņam viens nešpetns bulterjers gandrīz vai atkoda kāju. Man arī kādu laiciņu atpakaļ gadijās aksidents ar vienu neliela auguma suni, bet kā auguma kompensācija viņam bija dabas dota lieluma mānija. Pirms pāris gadiem es dodos uz mājām no skolas, pretī nāk veca nepatīkama izskata krievvalodīga tante ar vel nepatīkamāka izskata mazu, nejauku, raibu, plušķainu suni. Kad es eju šim nesimpātiskajam pārītim garām, viens no viņiem sāk uz mani riet. Es protams nostājos tādā pozā, kas atļautu man pret suni aizstāvēties, bet suņa īpašniece mani mierina - on njekusajetsa. Pa to laiku sunīts man ir pielavijies no muguras un iekodis potītē. Es protams apgriežos un veltu šunelim sulīgu spērienu, kas viņu aizmet kādus metrus 5us uz priekšu krūmos. Saimniece uzreiz sāk lamāties - što ti dzelaješ? Ti što maņiak? Začem sabačku trogaješ? Es saku - Vaša sabačka meņa ukusila, skatjina tokaja. Pa to laiku sunīts bija nedaudz atžirdzis un pielavijies man no otras puses un atkārtojis kodienu potītē. Es protams viņu aizspēru uz priekšu, nu jau kādus metrus desmit. Šoreiz lidojumu pavadija žēls kvieciens un sunīts pēc piezemēšanās izskatijās nedaudz apjucis un tagad jau es kārtīgi uzmaniju, lai viņs nevarētu pa kluso atkal piezagties man no aizmugures. Bet kamēr sunīts bija mierīgs, man jau taisijās uzbrukt suņa nejaukā saimniece. Es jau biju gatavs arī viņu aizspert kādu gabaliņu projām, bet tomēr nolēmu ka tā nebūtu smuki, pateicu - izvinjite, ja njehotjel Un devos mājās.