Ģēnijs
Pavisam nesen izlasiju vienu smieklīgu komentāru kura radītājs nevarēja īsti izprast kas es esmu, idiots vai ģēnijs:) Vispār jau man šķiet ka starp šiem abiem jaukajiem cilvēku tipiem robeža bieži vien ir gandrīz vai nemanāma:) Par piemēru varētu ņemt kaut vai veco Vincentu van Gogu kuru bez šaubām uzskata par ģēniju, bet tas viņam netraucēja nošņāpt sev ausi:)) Runājot par gēnijiem, es personīgi nevēlos spriest par savu ģenialitāti vai debīlismu, jo parasti pašam apsūdzētajam šādos jautājumos trūkst objektivitātes:) Bet runājot tieši par ģēnijiem, tiem parasti piemīt dažas pazīmes. Tātad, cilvēkam ir daudz lielāka iespēja būt ģēnijam, ja viņš ir ruds(es neesmu), ja viņš ir kreilis(es neesmu), ja viņš ir mazs augumā(nu garš es neesmu, tā ka varbūt tomēr:), ja viņš ir slims ar šizofrēniju(hmm neesmu pārbaudijies), ja viņš ir gejs(neesmu es diemžēl gejs), ja cilvēks ir vīrietis(esmu, vismaz pēc ārējām pazīmēm:) un pats galvenais - ja cilvēks ir ebrejs(hmm nu manā gadijumā tas ir strīdīgs jautājums:))
Tātad man sakrīt laikam divi punkti. Cik jums daudz punkti sakrīt? Te gan ir arī vel papildusbonusfaktori. Ja jums ir bijusi grūta bērnība, ja jūs esat narkomāns vai vismaz alkoholiķis un ja jūs esat nākuši pasaulē grūtās dzemdībās.
Runājot par ģēnijiem, es nedomāju ka gudrība vai ģenialitāte būtu kautkas tād ko vaidzētu censties sacensties. Jo cik es esmu novērojis, tie laimīgākie cilvēki ir tie dumjākie(hmm es ar esmu tīri laimīgs pec dabas, intrsanti par ko tas liecina:))) Nu ta doma ir tada - jo mazāk domāsi, jo mazak problēmu, jo mazāk problēmu jo biežāk tu laimīgs.